31933-4
Aši, aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņâ.
Ej, māsiņa, klausitiesi,
Kadu vēsti zīle dzied.
Zīle dziedi tādu vēsti,
Būs brāļami karâ iet.
Brāliņš karâ i negāja
Nepuškotu cepuriti.
Lec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama aizpuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ka tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev bija rožu žēl?
-Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli,
Vairs mūžami neredzèt.
-Neraud gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidisi.
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu.-
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidiju,
Kumeliņa sagaidiju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzèm mestas cepurites,
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griezti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīveneja,
Vējiņš matus plīveneja,
Saule kaulus balinaja.
Pulkiem skrēja dvēselites
Pie Dieviņa žēloties.

22621-2
Kur, tautieti, mēs iesim,
Abi tādi nemāķiši?
Tu nemāki silksi pīt,
Es trinitu audekliņu.

15426-0
Līdz', Dieviņ, man mazai,
Līdz' dižai uzaugot,
To dieniņu ar palīdz',
Kad tautàm roku devu.

15581-2
Vai, Dieviņ(i), ko darišu,
Vecs atjāja tautu dēlis;
Nezinaju tēvu saukt,
Ne maizites arajiņu.

8874-0
Saveriet nu, puisiši,
Savas mēles diedziņâ:
Ne meitàm goda trūka,
Ne daiļà augumiņa.

16473-1
Dosim, brāļi, tai māsai
Apsedlotu kumeliņu:
Ta māsiņa mūs klausija
No ganiem pieguļâ.

34965-0
Māte, māte, raugi meitu,
Es tev meita vairs nebūšu:
Pupi mani kreklu plēsa,
Priekša cēla rinduciņu.

3030-0
Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu;
Dieviņam pa prātam,
Ka mēs viņu daudzinam.

29859-0
Nebēdaju, nebēdaju,
Ka palikšu pakaļâ:
Zinu ceļu, māku braukt,
Turu labu kumeliņu.

13194-0
Laba tēva meita biju,
Ilgi stāvu vaiņagâ;
Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.