5385-0
Baltu āvu, baltu sedzu,
Balts ir mans augumiņš;
Sazilejši, samelnejši
Sudrabiņa nesejiņi.

2258-0
Kaķišam div' bērniņi,
Abi divi nomiruši.
Visi meži aizplūduši
Ar kaķiša asaràm.

31933-8
Grezna zīle padziedaja
Vārtu staba galiņâ.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālitimi karâ iet.
Tec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama izvadija.
Brālits, karâ izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādija.
-Liec, māsiņa, tu vērâ,
Vaj ta auga, vaj zaļoja,
Ja ta auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja ta žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu.-
Par pieciem gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētadams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upites,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgadama pavaicaja,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Sašauditi, sakapati,
No plintèmi asis krāva,
Zobeniem pusasites,
No kauliemi tiltu taisa,-
Tur iet visi kara vīri.

5123-1
Kad tu biji vītoliņis,
Kam aug' dārza maliņâ?
Kad tu biji dižens puisis,
Kam bāreni bildinaji?

102-2
Vien' reiziti rozes zied,
Ne div' reizes vasarâ;
Vien' reiziti jaunibiņa,
Ne div' reizes mūžiņâ.

31979-7
Es, karâ(i) aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulî;
Nu no kara atnākdams,
Atrod' lielu rakstitaju.
Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Izrakst' manu karodziņu,
Visapkārt sīkus rakstus,
Vidû savu sirdi liec.

33089-9
Es pievīlu tautu dēlu
Pašâ Jāņa (Jāņu) vakarâ:
Sviedu baltu akmentiņu,
Viņš šķiet siera gabaliņu.

4163-0
Nīdi nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdesi.
No rītiņa celdamàs,
Neras' manu gājumiņu:
Būs tev gojas neizslauktas,
Istabiņa neslaucita.

13697-0
Bēdz, tautieti, pasolê,
Nu nāk mani bāleliņi;
Labak tevi blusas koda,
Ne bāliņa zobentiņš.

5857-1
Bij manâi vainagâ
Trejdeviņu simt' puķišu.
Kas var visas atminèt,
Lai ņem manu vainadziņu.