19904-2
Dzērajiņis bēdajàs,
Nav gultiņas taisitaja.
Tur tas gul, kur pakritis,
Dubļi bija paklājâ.

12469-0
Visi puiši bandenieki,
Visi brūnus svārkus pirka,
Visi brūnus svārkus pirka,
Saimenieku meitas ņēma,
Saimenieku meitas ņēma,
Gobu zemi gribedami.
Kāds tu biji, bāleliņ,
Tādu ņēmi līgaviņu.

9251-0
Pāri, pāri, lietus gaiss,
Par šo zemes gabaliņu;
Pāri, pāri, ļauna diena,
Par maniem bāliņiem.

33628-0
Kur tu skriesi (skreji), vanadziņi,
Ar tiem vasku spārniņiem?
- Skriešu (Skreju) liepas apraudzìt,
Vaj ir liela izauguse.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavâ.
Tēvs ar māti mīļi gul
Daugaviņas maliņâ.
Vakarâ guldamies,
Liepai zaru nolauzuši,
Liepai zaru nolauzuši,
Palikuši pagalvî.
No rītiņa celdamies,
Iemetuši Daugavâ.
Tas aizjāja par Daugavu
Spīdedams, vizedams,
Spīdedams, vizedams,
Burbulišus mētadams.
Satiek jūŗas (Dieva) zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ietin zīda nēzdogâ,
Ietin zīda nēzdogâ,
Novizina Vāczemê,
Novizina Vāczemê,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Noliek Dieva altarî.
Vāczemnieki brīnejàs,
Kāda koka tie ziediņi.
Saka Māŗa raudadama:
Tie nevaid koka ziedi,
Tie nevaid koka ziedi,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Daugavâ slīcinata
(Bēdiņâs nomiruse),
(Žēlabâs nomiruša).

9917-0
Gaŗa priede, gaŗa egle,
Vēl gaŗaka vasariņa;
Gaŗš mūžiņš pie māmiņas,
Vēl gaŗaks tautiņâs.

11895-0
Kalpiņš savu līgaviņu
Pie darbiņa lūkojàs;
Saimnieks savu līgaviņu
Sudrabâ lūkojàs.

4069-0
Kaut zinatu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļite,
Es neļautu to kalniņu
Cūciņàm rušinàt;
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlišiem,
Ar ozola dēlišiem,
Ar sudraba nagliņàm.

26868-2
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka miežu, rudzu,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
Vaj es tev zirgu liedzu,
Vaj kaltâs kamaniņas?
Mīļ' es tevi izvadiju,
Vēl mīļaki sagaidiju;
Redz' es tevi pārbraucam,
Šķietu sauli uzlecam.
Mana jauna līgaviņa,
Netur ilgi ienaidiņu,
Mēs bijam abi jauni,
Drīz ienaidu dabujam.
Ja tev tīk, dzīv' ar mani,
Ja netīk, šķiramies;
Šķir pušam ziedu cimdus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Met upites dibinâ,
Lai spīd upes dibinâ,
Ne nelieša rociņâ.
Atšķiries, dvēselite,
No nelieša tēva dēla!
Krustu metu, velns atstāja,
No nelieša nevareju.
Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs divi runajam,
Pušam lūza dzelzu sliegsnis,
Kur mēs divi šķīramies.

23673-2
Tu, jaunà ieterite,
Tu jau mani nepanāksi:
Man a' kaudzi bērnu lāva,
Strīķî govu laidariņš.

5037-7
No rītiņa liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Niedru purvu tecedama,
Uztek' triju avotiņu.
Vienâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešajâ avotâi
Divi baltas mazgajàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māŗa klāt aicina.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Mazgà rīta rasiņâ,
Rullè zelta rullitî;
Rullè zelta rullitî,
Žau niedrites galiņâ.
Tur atjās Dieva dēli
Ik rītiņa mazgaties,
Ik rītiņa mazgaties,
Nezdogâ slaucities.
Slaucidamies tie runaja:
Ko mēs dosim sērdienei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tas trešais novēlesim
Labas laimes dzīvojam.