|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja iesūtītāju lauva j. Rezultāti: 101 - 110 no 584 25954-6
Uz araju māte deva,
Ne uz lielu tīrumiņu;
Kaut gan lieli tīrumiņi,
Kas apara netikļam? 1779-0
Šis deva vērdiņu, tas deva vērdiņu,-
Jurits iemeta ar visu maciņu. 24618-12
Sit, tautieti, zelta vadzi
Savas klētes dibenâ,
Kur pakāra, kad noņēma,
Mūs' māsiņas vainadziņu. 22973-4
Kur tas mūsu jaunais svainis,
Ka neredza staigajot?
Klētî raksta grāmatiņas
Vecajàm draudzenèm. 537-0
Esi klusa, tautu meita,
Purva malu staigadama;
Vēl tu manu sirdi ēdi
Ir klusam staigadama. 5513-0
Es, māmiņa, puišu dēļ
Gludas galvas nesukaju,
Tikai vien izsukaju,
Rudzu rogu pielīdušu. 24978-1
Neviens mani tà mīleja,
Kà mīl mani tautu dēls:
Apsedz mani ar svārkiem,
Ietin kājas kažokâ. 14203-1
Div' peleki vanadziņi
Bāleliņa pavārtê;
Ne tie skrēja, ne aizskrēja,
Teju vien lidinaja,
Teju vien lidinaja
Uz to manu vainadziņu.
Sviedu šautru vanagam,
Valkaj' pate vainadziņu. 13380-0
Div' peleki vanadziņi
Lidin' brāļu pavārtâ.
Nei tie skrēja, nei metàs,
Teju vien lidineja;
Tie gaidija mūs' māsiņas,
Kà irbites iztekam.
Ta nebija lauka irbe,
Vanagami notverama. 18323-0
Pret kalniņu zirņus sēju,
Lai nerit lejiņâi;
Ar vērsiti māršu vedu,
Lai zemite nerībeja. Meklēja iesūtītāju lauva j. Rezultāti: 101 - 110 no 584 |
