9541-0
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skrodeļam:
Skrodels man jaku šūs
No zagtàm lupatàm.

30057-2
Jurģišam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas manas aitas gana
Šādu garu vasariņu.

6826-0
Teci gaiši, mēnestiņ(i),
Gar bāliņa glāžu logu;
Sīva mārša, bārgs bāliņis,
Neļauj skalu dedzinàt.

9696-8
Kam man nesti dailu rotu,
Kam man daili izvesties?
Tāli manis arajiņš,
Neredz daili staigajot.

22996-0
Māsiņ, tavu drošu prātu,
Sēdèt tautu vidiņâ!
Manu sirdi, manu prātu,
Es pārlēktu pār galdiņu,
Es pārlēktu pār galdiņu,
Pār asaju zobentiņu.

18308-0
Lustejiet, mana pulka,
Zviedziet, mani kumeliņi,
Nu rokâ tautu meita
Ar visàm telitèm.

13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarî.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu tecinaja,
Ceturtà, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicâ.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,
Lai paliek galotnite
Vējiņam vēdinàt,
Vējiņam vēdinàt,
Putniņam uzmesties.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizspraužàs aiz cepures,
Aizspraužàs aiz cepures
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ieliek Māŗas šūpulî.
Čūdàs Māŗa, brīnàs Māŗa:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.

5602-0
Brīnumiem, pasakàm
Aug māsiņa bāliņôs:
Liepu lapu villanite,
Zītar' ziedu vainaciņš.

5498-0
Augat, mani gaŗi mati,
Vizbuļôs griezdamies;
No Vāczemes puiši nāca,
Manu matu lūkoties.

9813-3
Manis dēļi jūs, meitiņas,
Visai stalti neaugat,
Es pie jūsu deguniemi
Zelta trepu nenesišu,
Zelta trepu nenesišu,
Mutes doti nekāpišu.