24072-1
Pa pāram, pa pāram,
Ekur laba dancošana;
Ko ta riņķu riņķošana,
Ta bij ļaužu smīdišana.

11962-3
Kupla liepa, zelta zari,
Pie bāliņa namdurvim;
Tai vajaga asa cirva,
Gudra puiša cirtejiņa.

31087-1
Kas kait man nedzīvàt
Pie bagata saimenieka:
Ik rītiņa sviesta maize,
Līdz zemiti linu kreklis.

8396-0
Es ar' ietu uz māsiņu,
I māsiņa mīļi lūdza,
Jau ļaudim tāda slava,
Ka dievera līgaviņa.

23152-1
Būsi laba, sveša māte,
I es būšu gana laba;
Ja tu man's meitas sauksi,
Es tev's saukšu "māmuļiņa";
Ja tu man's kuces sauksi,
Es tev's saukšu "grieztaunica".

11116-2
Apardams, ecedams
Apkārt griezu veleniņu;
Mīledams, precedams
Apkārt griezu tautu meitu.
Kad atradu mīlestibu,
Saldi, saldi nobučoju.

30894-11
Vakar gāja mans bāliņš
Uz jūriņu tīklu mest.
Vakar gaidu, šodien gaidu,
Nevar' vaira sagaidìt.
Teku pate uz jūriņu
Bāleliņa raudzities.
Neredz vairs zvejojot,
Ne laiviņas līgojot.
Ieraudziju trīs zvejniekus
Vidû jūras zvejojot.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Redzejàt man' bāliņu?
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Dižens puisis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ.
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Ko soliji par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdauciņu;
Trešajam tam pietrūka,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam sturmaņam.
Stūrmanits gudris vīrs,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Preti savu naidenieku.

23972-1
Dod' māmiņa, lustê mani,
Lustê esmu ieraduse:
Klētî bungas, namâ kokles,
Istabâi pijolites.

33829-7
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Saulite nakti guļ:
Jūriņâ saliņâ
Zelta niedres galiņâ.

26151-1
Es visu viesu
Vaditaja,
To zin Dieviņš,
Kas mani vadìs,
Kas mani vadìs-
Smilšu kalniņâ.