Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
148-0
Skaisti dzied lakstigala
Smalkajôs krūmiņôs;
Vēl skaistaki bārenite
Zaļajôs klajumôs.
32452-0
Sit, Jāniti, zelta vadzi
Savas kūts dibinâ,
Tur pakāra mīļa Māra
Savu baltu slauceniti.
802-0
Labak gāju dziedadama,
Ne ar puisi runadama:
Puisim bija viltus vārdi,
Pievils manu vainadziņu.
18593-0
Lai bēdaja velns par tumsu,
Es par tumsu nebēdaju,
Tumsiņâ vakarâ
Es pārvedu līgaviņu.
15147-0
Ķizu, ķizu, to vajaga
Lepnam tēva dēliņam:
Trīskārt jāt novadâi,
Līgaviņas nedabot.
35688-0
Vedeju tēvam
Trīs labas lietas:
Zirnaju kūsis,
Pūpežu pauti,
Trešà ta ira
No veca praula.
30251-0
Vai, manu nezinamu
Tautas durvu dējejiņu!
Visas tautu purmalites
Sīkajàm skaidiņàm.
9392-3
Kārkļam bira zelta ziedi,
Kad uzlēca lakstigala;
Meitàm bira asariņas,
Kad ierauga daiļus puišus,
Kad ierauga daiļus puišus,
Pa celiņu staigajam.
13646-4
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.-
Iet māmiņa istabâ,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Velkatiesi zābakos,
Velkatiesi zābakos,
Dzenatiesi pakaļâ,
Dzenatiesi pakaļâ,
Vēl ceļâ panāksat.
-Jājam, jājam simtu jūdžu,
Uzjājam augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņā
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šodien garam veda.
-Paldies, mīļi spēlmaniši,
Vaj ir ilgi, kad aizveda?
-Nava ilgi, kad aizveda,
Dzenaties pakaļâ,
Dzenaties pakaļâ,
Panāksat celiņâ.
-Jājam atkal simtu jūdžu,
Uzjājam lielu ciemu.
Visapkārti lielas liepas,
Ar atslēgu vārti slēgti.
Pie vārtiem pieklauvejam,
Iztrūkstàs ciemasuņi.
Iznāk divi tautu dēli,
Ved kumeļus stallitî,
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ;
Dod mums ēsti, dod mums dzerti,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam, ne dzeram,
Visapkārti skatamies,
Visapkārti skatamies,
Kad redzetu sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Baltu mici galviņâ.
Labdien, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tev bija to darìt?
-Paldies, mīļie man' bāliņi,
Ko, bāliņi, man darìt?
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj gribesi līdzi nākt?
-Paldies, mīļi bāleliņi,
Es negribu līdzi iet,
Še atradu labu zemi,
Labu zemes arajiņu.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Jaunakai māsiņai
Sarkan' rožu vainaciņu.
20154-4
Māsai gāju panākšņôs,
Sev araja lūkoties.
Tādi vien kaula pieres,
Uzkupriem deguniem.
