33565-0
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur laime mīt,
Meitiņa kà roze zied.
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētâ.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvu,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņs.
Paši gāja istabâ,
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kà rozite,
Kà Vāczemes magonite.
Ak, tu tautu zeltenite,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.

32061-0
Kaut man būtu brīvestiba
No tiem kara virsniekiem,
Es aizvestu sav' māsiņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Lai redzetu man māsiņa,
Kāda dzīve bāliņam:
Lodes, skrotes garam skrēja,
Uguns acis svilinaja,
Spožajais zobentiņš
Ap galviņu laistijàs.

29323-9
Maza, maza ganu meita
Trīs darbiņi ganôs ņēma:
Adikliņu, šuvekliņu,
Ierakstitu villeniti.
Liela gara ganu meita
Bez darbiņa ganôs gāja,
Bez darbiņa ganôs gāja,
Bez pūriņa tautiņâs.

25480-8
Es uzgāju ganidama
Bišu austu nezdaudziņu,
Gar kantèm izrakstitu,
Vidû vasku riteniti.
To taupišu brālitim,
Tautas meitas kaitinàt.

12415-5
Muļķe bija ta meitiņa,
Kas puisiša vārdus klausa:
Puisišami vieni vārdi,
Trejdeviņi padomiņi.

14550-0
Pirmo reizi tautiets jāja,
Auzu prasa kumeļam.
Skuju, skuju, ne auziņu,
Driģenišu jājejam.

10220-1
Lustigam, vēligam
Savu mūžu nodzīvot,
Ne kādam gauduļam
Manu mūžu raudinàt.

22549-0
Sveši ļaudis bāleliņi,
Padodat uguntiņu,
Vīra māte raganiņa
Man' tumsâ maldinaja.

23584-0
Pelnijuse sievas māte
Pāra dūru mugurâ:
Nav meitiņas auklejuse
Pa manam prātiņam.

18050-1
Tev, eglite, pulks zariņu,
Tev skujiņu nevajaga;
Tev, māsiņa, pulks brālišu,
Tev dievera nevajaga.