26203-0
Egles zari mētajàsi
Pa kumeļu kājiņàm;
Te palika egles zari,
Te māsiņa puškotaja.

14363-5
Ganidama noganiju
Treju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Triju tautu sajājam.
Sajāj tautas, sarībeja,
Es guleju launadziņu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešaja izteceja
Svešu ļaužu aizkavèt.
Vaicà tautas māršiņai:
Kur ta pate brāļu māsa?
Vaj ta auda, vaj ta vērpa,
Vaj rozèmi zarus loka?
"Ne ta auda, ne ta vērpa,
Ne rozèmi zarus loka:
Brāļu māsa kreklus šuva,
Pie ozola mēridama;
Gan zinaja mēridama ,
Kà ozolis valkatajs".

34220-0
Kad es biju jauns puisitis,
Četri ragi kulitê;
Kuru gribu, to papūšu
Uz četriem meldiņiem.

7506-1
Skaista, balta villainite
Ezerâi plivineja;
Vai ta bija palikuse,
Māmiņai velejot?

8818-5
Pūta vēji, runaj' ļaudis
Ap to manu augumiņu;
Balta biju vēja pūsta,
Daiļa ļaužu aprunata.

10004-0
Kad, tautiet, mani ņemi,
Ņem papriekšu kalponiti:
Viena malt es neiešu,
Tev būs kauns palīdzèt.

30576-1
Rītu gribu mežâ braukt,
To zin Dieviņš, kà man ies.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sieviņ' mani skubinaja:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Grietiņ' atvelk krūmu ragus,
Antiņš iztrin lielo cirvi.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ka nobraucu pie krūmiem
Cērtu apsi kniks un knaks.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Cērtu apsi kniks un knaks,
Apse lūza skanedama.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Te uz vienreiz atskatos,
U-ù, Dieviņ, baltiņš nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mežakungs baltiņu noķinķlejis
Un uz muižu novedis.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Eim' uz mājàm raudadams.
Nāk man preti mana sieva.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nāk man preti mana sieva:
Klausies, bāba, nu tev būs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mīļais vīriņ, neraud gauži,
Vēl mums ir viens zoslens mājâs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kad to meža kungam dosi,
Tad mēs baltiņu dabusim.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Bāžu zosi kulitê,
Eim' ar to uz mežkungmuižu.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, labdien, namiķiti!
Vai mājâs meža kungs?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paldies, paldies, apšu zagli!
Cienigs mežkungs mājâs ir.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sviežu zosi uz trepèm,
Eim' iekšâ pie meža kunga.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, cienigs meža kungs!
Vaj jūs baltiņu atdosit?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ja jūs baltiņu atdosit,
Tad jūs zostiņu dabusit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paskatos es pa logu,
U-ù, Dieviņ, zostiņas nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kuņa zosi apēduse,
Kulit' vien pametuse.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nu jau zinu, kas nu būs,
Nu jau manas biksas trīc.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sauc to garo Ansi iekšâ,
Lai man uzcērt piecpadsmit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
Lai man uzcērt piecpadsmit.

3932-0
Aiz ko manim sirds sāpeja,
Aiz ko vaigi nobāleja?
Sirds sāpeja mātes žēl,
Vaigi bāl asaràm.

33778-0
Iebrauca Saulite
Ābeļu dārzâ
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu.
Neguli, Saulite,
Ābeļu dārzâ,
Tur tevi ziediņi
Apbirdinàs.

5905-0
Govis ganot i norāva
Žagars manu vainadziņu.
Žagariņa vainu devu,-
Sen tautieša rociņâ.