Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
17284-0
Kam bij man ogu dēļ,
Locìt savu muguriņu?
Kam bij man tautâs iet,
Atstāt tēvu, māmaļiņu?
33100-0
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam sirmi kumeliņi.
Dievs dod man lielai augt,
Es būš' Jāņa līgaviņa.
18250-0
Sveši ļaudis lielijàs,
Linu pēdu aizveduši.
Redzesiet, sveši ļaudis,
Kādi nāca paisitaji.
23482-0
Droša mana vīra māte,
Vilkam kāpa mugurâ,
Nolauzuse āžam ragus,
Skrien pa silu tauredama.
6622-1
Saka Laime uz Laimiņas:
Ko, māsiņa, darisim?
Meita godu paslēpusi,
Valkà zīļu vainadziņu.
6709-10
Gailits laktu saspārdija,
Visu rītu dziedadams,
Lai ceļàs ta meitiņa,
Kas ceļama neceļàs.
21080-4
Viena pāre kāzas dzēra,
Otra pāre lūkojàs:
Jāns ar Ilzi kāzas dzēra,
Reins ar Grieti lūkojàs.
29990-0
Teci, manu kumeliņu,
I ar lūka pavadiņu;
Kad paņemšu līgaviņu,
Tad es ķēdes kaldenašu.
13646-3
Divi mēs bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Ik rītiņa pūru mala.
Ej, bāliņ, klausities,
Nerūc vaira dzirnaviņas.
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Aizveduši sveši ļaudis.
Jāju, jāju simtu jūdzu,
Dajāj' lielu, augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi stabulnieki.
Ai, mīļie stabulnieki,
Redzejàt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņâ.
-Jāju, jāju divi simti,
Dajāj' lielu augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Redzejàt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņâ.
-Jāju, jāju trīssimt jūdzu,
Dajāj' lielu, augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Redzejàt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņâ.
-Jāju, jāju četri simti,
Dajāj lielu muižas sētu;
Visapkārt dzelziem kalta,
Atslēgàm vārti slēgti.
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabâ,
Aizved mūsus aizgaldê:
"Dzerat, brāļi, lustejat"!
Nij ēdam, nij dzeram,
Nava še mūs' māsiņa.
Es ieraugu sav' māsiņu
Liepagalda galiņâ,
Liepagalda galiņâ,
Jau aubite galviņâ.
14819-0
Tautu meita dzeltanite,
Griez galviņu pa manìm:
Es būš' tavs arajiņš,
Tev maizites devejiņš.