33580-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu;
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.

26206-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Svainis mani nemīleja:
Pilna muca kamburêi,
Sūta mani sētiņâi.

16981-0
Silti kājas apāvos,
No māmiņas šķirdamies:
Auksta tautu istabiņa,
Piecas dienas nekureta.

7579-0
Bititèm nevareju
Klētei durvu virinàt:
Bij māmiņa ielikusi
Pūrâ vaska rituliņu.

7024-0
Šķeternica tautu meita,
Diegus vien šķetereja;
Cik es gāju lūkoties,
Viņa diegus šķetereja.

20514-1
Jānits kliedza, Jānits brēca,
Aizkrāsnêi tupedams:
Jānišami sadeguši
Lecamie kamzoliši.

18764-0
Dzeltenà cielaviņa
Purâ brida raudadama;
Taisat labi garas laipas,
Lai neraud cielaviņa.

13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.

26563-1
Tekat, brāļi, sajemat,
No tālienes ta māsiņa,
Nosvīduši kumeliņi,
Norasojšas villainites.

12215-1
Ar cimdiņu muti slauku,
Nedod māsa nēzdaudziņu;
Māsa savu nēzdaudziņu
Taupa tautu dēliņam.