Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
32370-0
Iemetam Jāņu zāles
Jauna puiša gultiņâ;
Dievs dod tam citu gadu
Otru jaunu guletaju.
18043-2
Līgojàs alva tilts,
Man vienai pārejot;
Dzīs telites, vedìs pūru,
Nāks deviņi bāleliņi.
3453-2
Dzīvojam pašas mīļi,
Salasitas ietaliņas;
Lai kaunàs, lai baràs
Vienas mātes auklejums.
27144-2
Kaimiņam cūka zuda,
Man pazuda līgaviņa;
Kaimiņš cūku mekledams,
Atrod manu līgaviņu.
Še, kaimiņ, tava cūka,
Atdod manu līgaviņu.
12488-0
Aizmirst vien nevareju
Jaunu puišu gulejumu:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rociņ' lika pagalvî.
128-3
Ne no prieka es dziedaju,
Ne no prieka gavileju:
Pilna sirds man bēdiņu,
Pilnas acis asariņu.
33642-9
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkâ lazdu krūmiņâ;
Trīs meitiņas istabâ (kambarî)
Sēd pie loga rakstidamas,
Sēd pie loga rakstidamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidû liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos,
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepuriti.
Redz actiņas,sāp sirsniņa,
Nedrīksteju bildinàt,
Nedrīksteju bildinàt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudim nebēdaju,
Man ar savu jarunà,
Man ar savu jarunà,
Vaj redz ļaudis,vaj neredz.
Aija,manu mīļu draugu,
Kur guleji viņu nakti?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priediti,starp egliti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bēraja kumeliņa,
Seglus liku pagalvî,
Ar pasegli apsedzos.
-Aija,manu mīļu draugu,
Būtu es to zinajse,
Es tev būtu sūtijuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.
26684-0
Brāļi mani iemetuši
Kà oliņu ūdenî,
Ne pie manis sērsties nāca,
Ne man' sērsti aicinaja.
25607-3
Svied zemê dēlu māte,
Savas vecas rīku drānas,
Nu atnesa mūs' māsiņa
Savus baltus galdautiņus.
9898-0
Gāju ceļu runadama
Ar veco bāleliņu,
Vaj būs iet, vaj neiet
Šoruden tautiņâs.
