13222-0
Tīrumâ balta gāju,
Mežâ stipri nerunaju:
Tīrumâ tālu redz,
Mežâ tuvu klausijàs.

20160-0
Es ta puiša nepaļaju,
Ne ta puiša kumeliņa;
Tikvien manas paļas bija:
Vēdars šķūņa lielumâ.

18906-0
Velc, māsiņa, uz acìm
Sīku sprodžu villainiti:
Nekaunigi sveši ļaudis,
Acîs līda raudzities.

6055-2
Piecu brāļu es māsiņa,
Pieci raksti vaiņakâ;
Ikkurš mans bālelins
Pa rakstam šūdinaja.

5037-3
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidû ieraudziju,
Divas baltas mazgajàs;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba birziņâ.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

4705-0
Grūt' bij man sērdienei ( grūtdienei),
Grūt' darbôs, grūt' mājâs:
Darbôs man sīvi kungi,
Mājâs grūtas dzirnaviņas.

16879-4
Še vedeji, panāksnieki,
Kur ta pati vedamà?
Vedamà aizkrāsnê,
Lāpa ceļa rinduciņu.

12056-0
Maza, maza lakstigala
Lielu mežu skandinaja;
Maza, maza mūs' māsiņa
Lielas tautas rūdinaja.

282-1
Trīs meitas dziedaja āboļu dārzâ.
Trīs vaŗa vaiņagi zvērot zvēroja.
Ņem, brāli, vienu, es ņemšu otru;
Lai ta trešà māmiņu klausa,
Māmiņu klausa patecedama,
Pūriņu loka parakstidama.

23223-3
Dēlu māte priecajàs:
Būs man dubļu bridejiņa!
Ja nav kāju, brien ar galvu,
Es tev dubļu nebridišu.