Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
20441-2
Braucamas, jājamas
Ēdolnieku meitas:
Lai dižas, lai mazas,
Vērzeles kaklâ.
25337-0
Saulitê balinaju
Pakājišu villainiti;
To doš' dēlu māmiņai
Par dēliņa lolojumu.
3166-1
Iešu, iešu tautiņâs,
Neieš tālu no mājiņas ?,
Ka es varu ganidama
Māmuliņu apraudzìt.
9268-0
Sērs mūžiņš man augot,
Nedod, Dievs, dzīvojot!
Vēl', Dieviņ, lem, Laimiņ,
Labu mūžu nodzīvot.
12811-0
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' mazam puisišam:
Daudz naksniņas pārguleja
Pie meitiņas kājiņàm.
26540-8
Teci, teci, kumeliņ,
Tu gan zini brāļa sētu:
Vītoliņi pie vārtiem,
Zelta lapas galiņê.
13250-36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņâ,
Uzliek' cauni galviņâ,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugàs,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vaŗa vārtus;
Es piejāju vaŗa vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargà sīvus suņus,
Pasargà sīvus suņus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētiņâ,
Ielaiž mani sētiņâ,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitî,
Dod manam kumeļam
Saulê grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņâ,
No klētiņas namiņâ,
Ieved mani namiņâ,
No namiņa istabâ,
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņâ.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajâ dandziņâ,
Paliek man pagalvî
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstôs nomirušu?
Ramiet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītâ,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzìs pašu galotniti,
Lauzìs pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogâ,
Ietīs zīda nēzdogâ
Nesìs Māras baznicâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstòs,
Kas nomira sirdēstòs,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
27270-0
Diži meži, platas lapas,
Veci vīri, gudri vārdi;-
Mežs ar savu dižumiņu,
Vecs ar savu gudrumiņu.
28147-0
Slinks vīriņš artu gāja
Ar to slinku kumeliņu.
Pasviluši mieži auga
Slinka vīra arumâ.
13845-0
Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelites.
Apbierst mans kumeliņš
Ar ābeļu ziediņiem;
Jāju sievu lūkoties
Ar ziedošu kumeliņu.