26463-2
Palaid bite laižamo
Kameniti ziediņôs;
Palaidiet, sveši ļaudis,
Sērst māsiņu bāliņos.

22423-0
Pieši mani, zābaciņi
Nepatiesi deldejami:
Tepat auga līgaviņa
Tuvejôs kaimiņôs.

13250-6
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešo dienu aiziedams,
Dabuj' laba kumeliņa;
Dabuj' laba kumeliņa,
Tad iestāju garu ceļu,
Tad iestāju garu ceļu
Un pieplūču šautru klēpi.
Tad uzjāju lielu kalnu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Sviežu šautres sētmalî.
Pa tam šautru sviedumam
Satrūkàsi ciema suņi;
Pa tam suņu trūkumam
Iztek ciema dzeltanites.
Divas mani pašu vede,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Niedru kaulu stallitê;
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim meldas krēslu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu.
Kad paēdu,kad padzēru,
Tad pateicu Dieviņam.
Taisiet manim siena cisas
Tumšajâi kaktiņâ,
Lai es varu noskatìt,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena vērpe, otra ada,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.

29847-5
Teci, teci tu, melniti,
Kà ūdeņa vaguliņš,
Ne tev's došu kalpam jāt,
Ne kalpam apseglot;
Pats es jūgšu, pats seglošu,
Pats māsiņu vizinašu.

23223-5
Dēlu māte priecajàs:
Nu būs dubļu bridejiņa!
Brien ar galvu, ja nav kāju,
Nebūš' tava bridejiņa.

1160-1
Es redzeju mazu bērnu
Skaidienâ rāpajam.
Ejam, komas, saņemam,
Ienesam istabâ.

22200-0
Pie atraitņa noiedama,
Straumê metu vainaciņu;
Straume viegli vizinaja,
Atraitn's grūši maldinaja.

13181-1
Es bij' puika, man bij nauda,
Es vareju lielities:
No naudiņas tiltu taisu,
Sešiem zirgiem pāri braucu.

5035-2
Bij man viena balta puķe,
Nezinaju, kur stādìt.
Zinu vienu smilšu kalnu,
Tur stādiju baltu puķi.
Es uzkāpu debesîs
Pa puķites zariņiem.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
- Labudien, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' un māti?
- Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzer.

5723-5
Šurpu, turpu pakaļiņa,
Mātes austi lindraciņi.
Kad es pate audinašu,
Ne tad šurpu, ne tad turpu.