Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
4255-0
Sitat maini, kaunat mani,
Metat mani ūdenî,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne bāliņu redzetaju.
582-4
Sēd' līdz mani, tautu meita,
Dod rociņu pazemigi:
Daudz ļautiņu redzetaju,
Tie mums laba nevēleja.
3763-2
Vecais tēvs sirmu bārdu,
Ko tas laba man atstāja?
Stallî bēru kumeliņu,
Dēļu jumtu istabiņu.
29250-0
Ganiņš nāk, ganiņš nāk
Nosalušu vēderiņu;
Cep, māmiņa, kukuliti,
Sildi gana vēderiņu.
13250-14
Cauru dienu šautu gāju,
Neka laba neatradu.
Gāju otru, trešu dienu,
Dabuj' vienu bites bērnu.
No ta viena bites bērna
Dabuj' vasku ritenititi;
No ta vasku riteniša
Dabuj' melnu kumeliņu.
Ar to melnu kumeliņu
Uzjāj augstu lazdas kalnu,
Tur nogriezu lazdas kūju,
Iejāj' ciemu sētstarpâ.
Tur izmetu lazdas kūju,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Lielà mani pašu veda,
Mazà manu kumeliņu,
Mani pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Paceļ man meldu krēslu,
Saka, lai es atsēdos
Ak, Dieviņ, es nesēdu,
Sēdat pašas cēlejiņas.
Paceļ man liepas galdu,
Uzliek gardus mielastus,
Uzliek gardus mielastus,
Saka man, lai es ēdu.
Ak, Dieviņ, es neēšu,
Ēdat pašas licejiņas.
Patais' man siena gultu,
Paklāj baltus paladziņus,
Paklāj baltus paladziņus,
Saka man, lai es guļu.
Ak, Dieviņ, es neguļu,
Gulat pašas taisitajas.
Dzīvodams noskatiju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena vērpa zīžu diegu,
Otra zelta tecinaja,
Otra zelta tecinaja,
Trešà cūkas ēdinaja.
Kas tàs cūkas ēdinaja,
Ta būs mana līgaviņa;
Ja es tàs nedabušu,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga balta roze
Manâ kāju galiņâ,
Tur teceja ik svētdienas
Jaunas meitas rožu raut.
Izrauj manu dvēseliti,
Nes Māriņas baznicâ,
Nes Māriņas baznicâ,
Liks par puisi Dievu lūgt:
Ta puisiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.
6595-1
Ilgi sēd', godu gaid'
Baltajôs bāliņôs.
Labak godiņš gaidijams,
Ne kà kauniņš redzejams.
26891-0
Piešiem dūru kumeliņu,
Kam tas stalti neteceja;
Vārdiem rāju līgaviņu,
Kam ta mīļi nedzīvoja.
23261-0
Es gaismiņas vien gaidiju
Apautàm kājiņàm,
Es redzeju svešu māti
Skuju putru vārijot.
9175-0
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Dod lielai nedzīvot!
Dod manam augumam
Grūtu dienu neredzèt!
12500-0
Divi nakti guļ pie puiša,
Trešo vai' nevarej',
Trešo nakti puisišam
Viltus nauda šaujìnâ.
Do' par vellu savu naudu,
Ne par manu augumìn'.
