6532-1
Izteceja adatiņa
No sarkana dzīpuriņa;
Tà iztek meitu gods,
Kad ar godu nedzīvo.

35041-0
Met, tautieti, ja mezdams,
Ko tik ilgi kavejies?
Vaj naudiņa tev iebāzta
Pašâ sprākles dibinâ.

9405-0
Bāliņš lūdza māsiņai:
Dzīvo vēl šo rudeni!
Nedzīvošu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.

16943-4
Aun, māsiņa, baltas kājas,
Vij diženu vainadziņu:
No kājàmi tautas rauga
Līdz vaiņaga cekulam.

11768-0
Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadijàs;
Kalpa puiša līgaviņa
Cimdâ naudu zvadzinaja,
Daža laba mātes meita
Saujàm slauka asariņas.

24687-0
Rokâ vieni patureju
Tautu dēla cepuriti;
Vai, manite sūrdienite!
Tūdaļ sauca līgaviņu.

34892-0
Krogâ dzēru, makâ mīžu,
Sētâ nešu kaziņàm,
Lai kaziņas piemineja
Manu kroga dzērumiņu.

18065-2
Ko audišu, ko metišu,
No ta viena kamoliņa?
Ko tautâs lielišos
Ar to vienu bāleliņu.

33625-2
Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļâ,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kur tàs mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar jūrmali dziedadama,
Gar jūrmali dziedadama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš,
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš,
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainite.
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņâ.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņâ.
Izvilkuši maliņâ,
Uzvelciet linu kreklu.
Uzvilkuši linu kreklu,
Apjoziet zīda jostu.
Apjozuši zīda jostu,
Rociet smilšu kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrâi žuburâ
Zelta poga galiņâ.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīksteja zara lauzt.
Jāj garàm Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Puško savas cepurites.
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicâ.
Māra saka vērdamàs:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi,
Ta cilveka dvēselite,
Ta cilveka dvēselite,
Jūriņâ noslīkuse,
Jūriņâ noslīkuse
Miglojâi rītiņâ.

21832-0
Tu, tautiet(i), lēns būdams,
Kam tu mani bārgu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Norāj manu bārgumiņu.