13894-1
Raudadams apāvos
Baltas zeķes kājiņâ;
Kam bij man tik jaunam
Meitu māti bildinàt!

13250-18
Jāju, jāju pa celiņu,
Ceļam gala nepanācu.
Iejāj' ciema sētstarpî,
Sāka ciema suņi riet.
Trīs meitiņas preti nāca,
Tàs sunišus atsargaja.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdza staļļa durvis
Ar sudraba atslēdziņu.
Tur ieveda kumeliņu
Treju staļļu dibenâ.
Ieved pašu istabâ,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur apklāja kļava galdu.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, guļas vietu
Vistumšâ kaktiņâ,
Lai es varu noskatìt,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena šuva, otra ada,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, man to meitu,
Kura raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Nomirišu žēlabâs.
Kur jūs mani racisate,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm,
Kad nāks meitas rožu plūkt,
Tad tàs mani apraudàs.

12918-0
Puisišam, kuilišam,
Tie abiem grūts mūžiņš:
Nāk rudens, nokauj kuili,
Nodod puisi zaldatôs.

13548-0
Sunišam maizes devu
Dižen lielu gabaliņu,
Sunits man pasacija,
Kas pa mežu vazajàs:
Zirgu zagļi, krampju lauži,
Jaunu meitu vīlejiņi.

1318-0
Kūmàm iedama kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaiņas aitas.

3020-0
Es to savu bāleliņu
Trīs gadiņi klēpî nesu:
Šodien dzima kumeliņš,
Tūliņ tek kājiņàm.

12339-1
Skuju dēļ lakstigala
Eglajâ nedziedaja;
Tautu dēļ mūs' māsiņa
Tautiņâs nedzīvoja.

9986-1
Es, citkārt jaun' būdama,
Uz ecežas nesēdos,
Lai ta mana valodiņa
Kà eceža nebrākšķeja.

27690-1
Lieku zīda nāzdaudziņu
Uz lielà bērzu celma:
Dieviņam spīti daru,
Kam atņēma arajiņu.

24257-3
Trīs tautieši spēlejàs
Uz ta mana vainadziņa.
Krīt', spēlite, pa manim,
Lai netiek nevienam.