8641-9
Runajat nu, ļautiņi,
Cik valodu zinadami;
Nu vēl mans vainadziņš
Cauri laida valodiņas.

9987-2
Būt' es to zinajuse,
Ka neveiklis lūkojàs,
Es būt' savus garus matus
Par vainagu pārlaiduse.

14154-2
Liepu lapu tiltu taisu,
Dēlu māti gaididama.
Vējš aizpūta liepu lapu,
Velns norāva dēlu māti.

13656-2
Pilnu sauju naudas devu
Par mazo līgaviņu.
Vaj naudiņa maltu gāja,
Kà mazà līgaviņa?

13646-19
Mūs' māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņâ.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malejiņa.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nav vairs pašas malejiņas.
Ko gaidat, bāleliņi,
Aunat kājas zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
-Nojājam simtu jūdzu,
Spēlè pieci spēlmaniši,
Spēlè pieci spēlmaniši
Ta simtiņa galiņâ.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Spēlejam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
-Ai, mīļie, spēlmaniši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs' māsiņa,
Ko vakar garam veda?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmaniši,
Piejājuši vaicajat,
Kur palika jūs' māsiņa.
-Nojājam otru simtu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kur palika mūs' māsiņa.
-Jājat kalna galiņâ,
Redzesat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgàm.
-Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkàs ciema suņi,
Taisa troksni sētiņâ.
Iztiek divas dzeltainites,
Tàs mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabâ.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vara vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņâ,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūsus istabâ,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeram,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakat, sveši ļaudis,
Kur likàt mūs' māsiņu?
Vaj klētî ieslēdzàt,
Vaj druvâ raidijàt?
Ja klētîje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvâ raidijuši,
Rādat ceļu druviņâ.-
Sitam piešus zābakôs,
Lecam zirgiem mugurâ.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudadama.
Kur tu biji, mūs' māsiņa,
Kad mēs tevi meklejam?
-Tautas mani ieslēgušas
Klētî rudzu apcirknî,
Dzirdej' brāļus runajot,
Kājàm durvis izspārdiju.

12718-0
Ieraudzijse vien, pazinu
Bebreniešu jaunus puišus:
Šķībi stāv cepurite,
Greidi sēd kumeļâ.

6281-0
Kalniņâ stāvedama
Lejâ laidu gredzeniņu;
Kas ņems manu gredzeniņu,
Lai ņem manu vainadziņu.

16826-2
Dzelžiem pūru kaldinaju,
Domaj', tāļu aizvedìs;
Še vāciņu es pacēlu
Brāļa lauka galiņâ.

22230-0
Biju, biju, atkal būšu
Atslēdziņu nēsataja:
Stārastiņa meita biju,
Stražam būšu līgaviņa.

10987-0
Ceļa pančka drīz pielija,
Drīz atkali izsuseja;
Tà jau man sen zinama
Kalpa puiša bagatiba.