9092-0
Dieviņš brauca tumšu nakti,
Es Dieviņa ormanitis.
Dieviņš manim iešķiņķoja
Seši zari zobentiņu.
Es vareju vellam durt,
Akmentiņus saskaldìt,
Akmentiņus saskaldìt,
Uguntiņu sakurstìt,
Lai sildàsi tie ļautiņi,
Kas man labu nevēleja.

34683-0
Es samīzu lielu pelci
Pie brāliša nama duru.
Atjāj pieci vedejiņi,
Noslīkst pieci kumeliņi.

25607-4
Vāk, māte, zemê
Savus zirgu deķus,
Lai klāj māsiņa
Savus plānus autus.

15062-16
Tautiets manu māti lūdza,
Līdz zemiti liekdamies.
Lūdz, tautieti, mani mīļi,
Nelūdz manu māmuļiti,
Dos māmiņa, es neiešu,
Velt' būs tavis lūgumiņš.

28573-0
Ak tu zelta vasariņa,
Daudz pasēju rācentinu!
Norausami rācentinus,
Nosapirksim brandavīna.

21973-7
Snauda mana līgaviņa,
Azaidiņu vāridama;
Sīku kārklu žogu pinu,
Lai nekrita ugunî.

16892-0
Šorītiņu meitu māte
Šņukstedama vien staigaja.
Vaj tu šņuksti, vaj nešņuksti,
Pucè manu vedamo.

33613-0
Aunu, aunu balti kājas,
Lecu dārzinâ,
Iegājuse dārzinâja
Plūcu baltas rozes.
Saplūkuse baltas rozes,
Pinu vaiņacinu;
Nopinuse vaiņacinu,
Lieku galvinâja.
Uzlikuse galvinâja,
Teku gar jūrmali,
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks galvinâ.
Iesipūte rītvējinis,
Nopūš vaiņacinu,
Nopūš manu vaiņacinu
Jūras dziļumâ.
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks jūrinâ,
Tecedama sasitiku
Divi jājejinus.
Viens ar mani parunaja
Jauku valodinu,
Otrais saka: še, meičina,
Patur' kumeliņu.
Patur mana kumelinu
Zelta iemautinus,
Lai es peldu jūrinâja
Pakaļ vaiņacinu.
Peldžu, peldžu par jūrinu,
Vaiņaks rocinâja;
Izpeldejis no jurinas:
Še, meitiņ, vaiņacinis.
Še, meitina, vaiņacinis,
Liec to galvinâ;
Nesak' savai māmuliti,
Kur bij vaiņacinis.

594-2
Košu dziesmu padziedaju,
Kumeļâi sēdedams;
Nedrīkst māte meitu liegt
Par to košu dziedajumu.

14212-0
Es mātei viena meita,
Kà zīlite ozolâ;
Ik rudeņus tautas jāja
Kà pie lagzdas riekstus raut.