13250-2
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabuj' labu kumeliņu.
Dabujs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Ieraudzijis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņâ;
Iesalaidis lejiņâ,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalî.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek piecas dzeltanites,
Iztek piecas dzeltanites
Dzeltanàm galviņàm.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved' manu kumeliņu;
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku paduset.
Guledams,dusedams
Nosaraugu meitiņâs.
Viena ada, otra šuva,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsùniti.
Nolauzuši virsùniti,
Aizpušķoja cepurites;
Aizpušķojši cepurites,
Aizjāj Māres baznicâ.
Mīļa Māre ieraudzijse
Itin gauži noraudaja:
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij dārga dvēselite.
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabuj' labu kumeliņu.
Dabujs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Ieraudzijis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņâ;
Iesalaidis lejiņâ,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalî.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek piecas dzeltanites,
Iztek piecas dzeltanites
Dzeltanàm galviņàm.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved' manu kumeliņu;
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku paduset.
Guledams,dusedams
Nosaraugu meitiņâs.
Viena ada, otra šuva,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsùniti.
Nolauzuši virsùniti,
Aizpušķoja cepurites;
Aizpušķojši cepurites,
Aizjāj Māres baznicâ.
Mīļa Māre ieraudzijse
Itin gauži noraudaja:
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij dārga dvēselite.
Avots: 75b Viss no avota»
Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums Viss no krājuma»
Iesūtītājs: Blaus P. Viss no iesūtītāja»
Apriņķis: Cēsu apr. Viss no apriņķa»
Pagasts: Ērgļi Viss no pagasta»
Kategorija: Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā. Viss kategorijā»
Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums Viss no krājuma»
Iesūtītājs: Blaus P. Viss no iesūtītāja»
Apriņķis: Cēsu apr. Viss no apriņķa»
Pagasts: Ērgļi Viss no pagasta»
Kategorija: Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā. Viss kategorijā»
