7615-0
Es puisiša nebrāķeju,
Vaj iedama, neiedama;
Labak saku savu vainu,
Nav pūrinis piedarits.

16246-0
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Nu sabrauca vedejiņi,
Baltu ķēvi klibu kāju,
Vienu slieci kamaniņas.

18779-2
Laipodama ielaipoju
Svešu ļaužu rociņâs;
Metu laipu pie laipiņas,
Nivar' vairs izlaipot.

1834-1
Tec, pādite, atcel vārtus,
Nu nāk tava krusta māte;
Govi veda valdziņâ,
Kreklu nesa padusê.

31917-3
Aija, manu dumju prātu,
Jauns apņēmu līgaviņu.
Ne gadiņa nedzīvoju,
Sola kungi karâ dot.
Es kungiem atsaciju;
Vai es vienis karâ vīrs?
Ikkatrai māmiņai
Aug dēliņš kara vīrs.

741-0
Ko mēs gani dziedasim,
Garda piena paēduši?
-Govis, vērši ābolâ,
Ganu meita tautiņâs.

24076-0
Es jums lūdzu, dieveriši,
Lēni māršu danciniet,
Gan jūs paši redzesiet,
Būs pēc kāzu krustibiņas.

17889-10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanâs.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunà,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicèla valodiņas.
Nitīšàmi es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurìm.
Nitīšam es iegāju
Mīļàs Laimas istabâ.
Mīļàs Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajàmi palejàm.
Mīļà Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļà Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķèmi, no rozèmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.

17818-0
Làdét dreiži, naraud gauži,
Nakavejs sveši ļauži;
Jau zirdzeņi sasadlót,
Pì vòrteņu sadzenót.

20816-1
Grieta meita govis slauca
Sudrabiņa slaucenê;
Izslaukuse, izdzēruse,
Nav vairs piena moderei.