27660-1
Nemirstat(i) jūs, ļautiņi,
Nav vairs rūmes kalniņâ!
Mēs māsiņu aprakàm
Pašâ kalna galiņâ.

22176-0
Es gribeju irbit' šaut,
Es nošāvu teteriti;
Es gribeju meitiņ' ņemt,
Es paņēmu māmuliti.

18284-0
Dancaj' manis kumeliņis
Uz visàm kājiņàm;
Tautu meita mugurâi
Kà brūklite nosārkusi.

8612-0
Ļaudis mani ļaunu saka,
Ko ļaudìm ļaunu daru?
Vaj tadēļ ļauna biju,
Kad rājejam atbildeju?

30706-0
Balta zied ābelite
Jūras kāpas maliņâ;
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņâ.

17659-0
Visa tēva saime raud,
Kad es gāju tautinâs.
Neraudat, tēva saime,
Neb es tēva zemi ņēmu,
Neb es tēva atslēdzinas
Līdzi vezšu tautinâs;
Te paliks tēva zeme,
Tēva klētes atslēdzinas.

15830-0
Es nezinu, kalabad
Man sirsniņa gaužam sāp.
Diezin Dievis, vaj ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja:
Cits teic manu sirdspuķiti
Jau ar citu saderetu.
Eim' stallêi, sedloj bēri,
Jāš' es viņu apraudzìt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Jau satiku izvedam.
Es viņai roku sniedzu,
Viņ' rociņu man nedeva.
Es vaicaju brālišam,
Nezinaju, ko darìt,
Vaj būs manim ceļu griezt,
Vaj vilkt savu zobentiņu.
Labak ceļu pagriezišu,
Nevilkš' savu zobentiņu.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turèt lielu sirdēstiņu?
Vēl citâi dārziņâi
Jo dailakas rozes aug;
Vēl citai māmiņai
Jo dailakas meitas aug.
Es paklāju mellu deķi
Pa kumeļa kājiņàm,
Lai sēroja kumeliņis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

8848-0
Runaj' ļaudis šorpu, torpu,
Neviens labi nezinaja;
Dēkla, Laima gan zinaja,
Tàs nenieka nesacija.

25587-0
Apgŗāvu tautiešam
Akmeņa pili;
Jauns mans svainitis,
Lai dara citu.

28326-0
Daudz manai māsiņai
Liniņu zemes;
Vaj sēšu pūriņu,
Vaj pušpuriti?