19025-0
Dievs nedevi tādu klaju
Kāda klaja tâi sētâi:
Ne mietiņa neatradu,
Kur piesieti kumeliņu.

16590-0
Ko, bitite, tu dabuji,
Degušâ siliņâ?
Ko, māsiņa, nopelniji,
Pie brāliša dzīvodama?

7397-0
Tautiešam kreklu šuvu,
Pie brāliša mēru ņēmu:
Tautu dēlis, mans brālitis,
Abi vienu gaŗumiņu.

8499-0
Kalab manis vainadziņis
Šķībi stāv galviņâ?
Kà tas šķībi nestāvès,
Pilns ļautiņu valodiņu.

14214-2
Es māmiņai viena meita,
Kà zīlite žagarôs;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kà pie naudas kalejiņa.

22000-4
Strēlis ziņu pasūtija,
Nevar meitu novaldìt
Ne stangâs iestangatu,
Ne ķēdês pieķēdetu.

33585-0
Izauga liepiņa
Klēts pakaļâi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Uz trešu lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājejiņu.
-Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola ( Dzīparu) klētêi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu.
Māmiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedz māsiņa,
Ta neraudaja.
Māsiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Ta neraudaja.
Māršiņa nesedza,
Kam bārgi (ķītri) dzīvoji.
-Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemite
Jau izdalita.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālitis,
Tas neraudaja;
Brālitis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainitis,
Tas neraudaja;
Svainitis atcēla,
Jo raudadams.
-Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmuļite!
Dievs, devi tautâs
Labvakariņu!

27188-1
Anna māte, Anna meita,
Anna mana līgaviņa.
Dievs man deva visu mūžu
Ar Anname nodzīvot.

14231-1
Ik rītiņa saule lēca
Purva bērza galoknê;
Ik rudeņa tautas jāja
Mani jaunu bildinàt.
Ta nebija cita vaina,
Ta bij pašas mātes vaina,
Ta bij pašas mātes vaina,
Kam tik daiļu audzinaja.

25608-0
Tautu meita galdu klāja,
Abas rokas pakausî;
Kà nebūs pakausî,
Tapinati galdautiņi.