31933-21
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brālim karâ jāt.
Tec, māsiņa, roždārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Vienu roku rozes plūcu,
Otru baltas magonites;
Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju,
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Par vārtiem izjādams,
Stāda brālis ozoliņu.
-Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidat mani pārjājam;
Ja neauga nezaļoja,
Negaidate pārjājam.
-Par div' gadi, trešajâ
Pārtek brāļa kumeliņis,
Pārtek brāļa kumeliņis
Asinainàm kājiņàm.
Kumeļam pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Kur asiņu upe tek,
Tur guļ vīri kà ozoli
Sašauditi, sakapati,
No kaulieme tiltu taisa,
No matieme žogu pin.

31933-10
Kur tu jósi, bròleleņ,
Napuškótu capuŗéti?
Lec, mòseņ, dòrzeņâ,
Puškoj bròļa capuŗéti.
Aìzpuškovu dzídódama,
Pavadeju raùdódama.
-Naraud' gauži, mun' mòseņ,
Gaìdi mane pòrejùt.
Kad tu mane nasagaìdi,
Sagaìd' muna kumeleņa,
Sagaìd' muna kumeleņa
Pi vòrtím datakùt.
Pavaìcój nu kumeļa,
Kur palyka jójèjeņš.
Ti palyka jójèjeņš,
Kur guļ veìri kó úzùli.
Sòrtim kraùti zùbeneņi,
Kriveņóm capuŗétes,
Straùjupéte ašņim tak,
Daugaveņa osoróm.

31933-17
Zelta zīle padziedaja
Staļļa spāres galiņâ.
Ej, māsiņ, lūkoties,
Kādu vēsti zīle nes.
-Zīle nes tādu vēsti,
Bāliņam karâ iet.-
Brālits mans jaunakais,
Tas segloja kumeliņu;
Māsiņ' mana jaunakà,
Ta puškoja cepuriti.
Māsiņ' saka vadidama:
Kad es tevi sagaidišu?
Atrakstišu grāmatiņu,
Kad es nākšu atpakaļ.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Pēc deviņàm vasariņàm
Attek brāļa kumeliņš,
Attek brāļa kumeliņš
Smiltaiņàm kājiņàm.
Ņemu savu baltu dvieli,
Slauku kājas kumeļam,
Vienu roku kājas slauku,
Otru savas asariņas.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltus taisa,
No plintèm namus slien,
No matiem jumtus jumj.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Tur guļ mans jājejiņš.

31933-9
Koši, koši zīle dzied
Staļļa spāres paspārnê,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karâ iet,
Būs brāļam karâ iet
Aizpuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama aizpuškoja,
Raudadama pavadija.
-Raud', māsiņa, vaj neraudi,
Vairs tu mani neredzesi.
Sagaid' manu kumeliņu
Par deviņu vasariņu,
Par deviņu vasariņu
Pie vārtiem grudzinam.-
Aši, koši zīle dzied
Pie ta vārtu stuburiņa.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Še ir brāļa kumeliņš.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur gul vīri kà ozoli,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Skaudzèm mestas cepurites.
Caur tiem Prūšu robežiem
Ašņu upe cauri tek,
Ašņu upe cauri tek,
No kauliem tiltu taisa.
Jaunas meitas pāri gāja
Kà lapiņas drebedamas.

31933-26
Tec, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa,
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Bāliņam karâ iet.
Bāliņam karâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, rož' dārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama nopuškoju,
Raudadama pavadiju,
-Neraud' vis, man' māsiņa,
Sagaid' manis pavasar,
Sagaid' manis pavasar
Paşâ ziedu laiciņâ.
Ja man's paša nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Kur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur asinis straumèm skrej.
Kur asinis straumèm skrej,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur zobenu slāģi krauj,
Kur ķiveres kaudzê met,
Vējiņš matus vicina,
Saulit' kaulus balina.

31933-23
Skabri, skabri zīle dzied
Mūs' brālišu laukgalâ.
Eit', māsiņas, klausaties,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brāļiem kaŗâ iet,
Būs brāļiem kaŗâ iet
Appuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Div' saujiņas rožu plūcu,
Trešo sīku magonišu,
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa,
Vēl jo gauži līgaviņa
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud', mana līgaviņa,
Es tav ziņu pasūtišu.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Pie vārtiem pārtekam.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņis:
Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Kaudzês meta cepurites.
Tur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu dara,
Jaunas meitas pāri gāja,
Kà lapiņas drebedamas.

31934-0
Atnāk ziņa, grāmatiņa,
Jāj' karâi ziņģedams.
Skataitiesi, lieli kungi,
Kur nojāja kara vīrs:
Sirms kumeļš, melna josta,
Sudrabiņa iemauktiņi.

31935-0
Atnāk ziņa no kungiem,
No Ķeizara grāmatiņa,
Sēd' bēram mugurâi,
Jāj pa ceļu ziņģedams.
Pajāj' zemes gabaliņu,
Atskatosi atpakaļ.
Raud māmiņa, raud māsiņa,
Līgaviņa vēl gaužak.
Neraud mana sirdspuķite,
Nava vairs mana vaļa.
Būt' man tāda brīvestiba
No tiem kara virsniekiem,
Tad es tevi līdza ņemtu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Lai tu pati to redzetu,
Kāda dzīve zaldatam:
Garàm skraida skrotes, lodes,
Kà bitites dziedadamas,
Vēl asais zobentiņis
Virs galviņas lidinàs.

31936-0
Augstu zirgu kundziņš jāja,
Zemu joza zobentiņu,
Visi pieši nošķindeja,
Mugurâi uzlecot.

31937-0
Augstu skrēja vanadziņš
Par visiem putniņiem;
Augsti jāja kara kungi
Par visiem kundziņiem.