13730-4
Es par māsu neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu raudaju, nu bij žēl,
Dzirdu, tautas nicinaja.
Sedloj' savu kumeliņu,
Jāju māsas apraudzìt.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Saki, šķelmi tautu dēlis,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj ta balti nemazgaja?
Vaj maizíti neizcepa? - -

13730-38
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâi gadiņâ
Dzelzèm kājas kaldinaju;
Piektajâ gadiņâ
Pirku seglus, iemauktiņus.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju māsas apraudzìt.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa vārtu vērt,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek manis kumeliņš,
Lai tek manis kumeliņš
Līdz tautieša namdurvim.
Nāc ārâi, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Es tev būšu pavaicàt,
Kādu vainu māsai devi,
Kādu vainu māsai devi,
Kam māsiņu raudinaji?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Gan māsiņa smalki mala,
Gana balti izveleja.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava auna galva
Pie vārtiem grabedama. -
Tikai vien apdomaju,
Kas māsai maizi dos.

13730-32
Kur tu jāsi, bāluliņ,
Vakar peldin kumeliņ'?
- Māsiņ zelta drostalit,
Jās māsiņ' aplūkàt.
Māsiņ' tauta rociņâ,
Dzirdej' gauži niecinàt.
Nav pie vārtiem piejājis,
Tek māsiņ' raudadam.
Tu znotiņ pūslainit (miega pūslis),
Nāc ar mani parunàt.
Tava galva manâ rokâ,
Man tēraud' zobeniņš.

13730-9
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkot,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Pa vārtiem neiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Ej, māsiņ, griez' celiņu,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša rijas durvu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà!
Es grib' tevi pavaicàt,
Ko māsiņa vainas dara?
Tava galva, mana roka,
Trešs tērauda zobentiņš,
Tiem bij iet šniku šnaku
Par māsiņas asaràm.

13730-40
Vienu reiz pa gadiņu
Jāj' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Gauži žēli raudajam.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota kraupi,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize tev ēdama,
Balts krekliņš mugurê.

13730-2
Apsegloju sirmu zirgu,
Jāj' māsiņas aplūkot,
Jāj' māsiņas aplūkot,
Ko ta dara tautiņâs.
Pie vārtiem nepiejāju,
Jau māsiņa preti tek,
Baltas rokas žņaudzidama,
Asariņas slaucidama.
Aiz dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà.
Kam tu ņēmi man māsiņu,
Kad gribeji raudinàt?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!

13730-27
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas aplūkot,
Kà dzīvo tautiņâs.
Ne par kalnu nepārjāju,
Iezviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nak māsiņa raudadama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Līdz tautieša namdurim.
Nāc ārâ, švāgar' šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vai valkaji nemazgatu?
- Ne es ēdu nesamaltu,
Ne valkaju nemazgatu,
Ta bij mūsu pašu vaina,
Ka mēs nikni dzīvojam.

13730-8
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkot,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk pretim raudadama;
Vienu roku vārtus ceļ,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ znota šķelmi,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltù
Vaj valkaji neveletu?
Kad es gribu, tev' sacertu
Deviņôs gabalôs.

13730-26
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas aplūkot,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Vēl pār lauku nepārjāju
Nozviedzàs kumeliņš;
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Tek māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek rikšus kumeliņš.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Kam māsiņu raudinaji?
Kam māsiņu raudinaji,
Kam tik grūti maldinaji?
Mani nagi, tavi mati,
Mans tērauda zobentiņš!

13730-14
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Cel, māsiņa, vaļâ vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvu.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà!
Kam tu ņēmi man māsiņu,
Kad gribeji nicinàt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusiti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tà sabira sveši ļaudis,
Kà žirbuļi kaņipês.