13730-33
Man jajāj uz znotiņu,
Znotiņš māsas neierauga.
Znotiņ šķelmi, lien ārâ,
Nāc ar mani parunàt.
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj vilki neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!

13730-22
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķê,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labak tevi blusas ēda,
Ne kà brāļa pārtadziņa.

13730-21
Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarâ kājas āvi?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētâ dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukâ, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Balts krekliņš mugurâ,
Cepta maize skapî bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņôs gabalôs,
Lai tautàm galda žēl,
Kà man savas māsas žēl.

13730-25
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, vārtiņus, griez celiņu,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Man ar tevi jarunà,
Kam māsiņu rūdinaji.
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize klētiņâ,
Balts krekliņis mugurâ.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Tik vien Dievu apdomaju,
Kas māsai maizes dos.

13730-39
Tumsài tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēŗi tek,
Dusmâs jāja bāleliņi,
Dusmâs jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargàs tàs tautiņas,
Kas māsiņu niecinaja!
Nav saulite uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņ vārtu vērt,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Es gribeju svainišam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomaju,
Kas māsai maizi dos.

13730-18
Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarâ kājas avi?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzivoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Nāk pretim raudadamā
Nāc ārâ, tautu dēli,
Ko māsiņa gauži raud?
Lai es tevi suminaju
Ar tērauda zobentiņu.

13730-20
Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinot (niecinam).
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa, raudadama.
Ver, māsiņa, platus (plaši) vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà.
Kam tu ņēmi man' māsiņu,
Kad gribeji niecinàt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!

13730-10
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkàt,
Ko darija tautiņâs.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durim.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà:
Kam tu ņemi man māsiņu,
Kad ar godu nedzīvà?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.

13730-35
Sudrabiņa zīle brēca
Vārtu staba galiņâ;
Mūs' māsiņa tautiņâs,
Zin Dieviņis, kà tai iet.
Apsegloju kumeliņu,
Jāj' tīšam apraudzìt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Izskrej divi melli suņi,
Izskrej divi melli suņi,
Nāk māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Še, māsiņa, nēzdaudziņis,
Slauki savas asariņas.
Ne te žogu, ne te mietu,
Kur piesiešu kumeliņu?
Nāc laukâ, svaiņa blēdis,
Kāda vaina mūs' māsiņi?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Pilnas dzirnas smalku miltu,
Balts krekliņis mugurâ.

13730-3
Ej, māsiņ, tautiņâs,
Jāšu tevi apraudzìt. -
Ne pusgadu nedzīvoju,
Jāju māsu apraudzìt.
Ne puslauku nepārjāju,
Nokrīt mana cepurite;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzàsi kumeliņš;
Ne pie durvim nepiegāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Znota šķelmi, nāc ārâ,
Kādu vainu māsai dodi?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Visi mani brūni svārki
Ar ta šķelma asinim.