31933-17
Zelta zīle padziedaja
Staļļa spāres galiņâ.
Ej, māsiņ, lūkoties,
Kādu vēsti zīle nes.
-Zīle nes tādu vēsti,
Bāliņam karâ iet.-
Brālits mans jaunakais,
Tas segloja kumeliņu;
Māsiņ' mana jaunakà,
Ta puškoja cepuriti.
Māsiņ' saka vadidama:
Kad es tevi sagaidišu?
Atrakstišu grāmatiņu,
Kad es nākšu atpakaļ.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Pēc deviņàm vasariņàm
Attek brāļa kumeliņš,
Attek brāļa kumeliņš
Smiltaiņàm kājiņàm.
Ņemu savu baltu dvieli,
Slauku kājas kumeļam,
Vienu roku kājas slauku,
Otru savas asariņas.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltus taisa,
No plintèm namus slien,
No matiem jumtus jumj.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Tur guļ mans jājejiņš.

18905-0
Velku bērzu sētiņâi
Ar visiem zariņiem;
Eimu tautu istabâi
Ar visiem brālišiem.

5162-0
Ņem, bagats, bagato,
Liec naudiņu pie naudiņas,
Neņem manis bārenites,
Nedzer manu asariņu.

11092-3
Dùmoi, mòt, kù dùmoi,
Dùmoi ùtru gulátàju:
Ít rudiņs, garys nakts,
Navar víns pòrguļét.

594-2
Košu dziesmu padziedaju,
Kumeļâi sēdedams;
Nedrīkst māte meitu liegt
Par to košu dziedajumu.

5482-0
Tà meitiņa kà puķite
Pie māmiņas uzaugusi:
Jauka pati uzskatìt,
Jo jaukaka valodiņa.

35053-0
Mačs ar Kaču Rìgâ brauca,
Abiem smagi vezumiņi:
Vienam bija pīzdas riba,
Otram pautu mugurkauls.

32933-4
Visu gadu Jānis jāja
Ķenkarainu kumeliņu;
Atjāj Jāņa vakarâ
Nosukatu, noglauditu.

24699-2
Veliet piestas, veliet baļļas,
Lai pakāpa mičotaja:
Tieva, gara mūs' māsiņa,
Zema, resna mičotaja.

14212-0
Es mātei viena meita,
Kà zīlite ozolâ;
Ik rudeņus tautas jāja
Kà pie lagzdas riekstus raut.