5256-5
Ciemâ daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāšu pie sērdienes,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk sērdiene raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļà ciema zeltenite ?
- Kà es gauži neraudašu ?
Man nav tēva, māmulites.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite.
- Ne, puisiti, es neiešu,
Lepnis tavs tēvs, māmiņa.
Es gaidišu sērdieniti,
Tad es iešu dziedadama.

5256-1
Sen dzirdeju tautiņâs
Augam daiļu zeltainiti,
Augam daiļu zeltainiti,
Ne pie viena neejot.
Tīšam jāju proves dēļ,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk zeltaine raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļà ciema zeltainite ?
- Kà es gauži neraudašu,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Ne bagatu bāleliņu.
- Nāc pie manis, zeltainite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Ir bagati bāleliņi.

26867-5
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka sāles, maizes,
Vaj es mīļi nedzīvaju?
-Sāles, maizes gan netrùka,
Mīļu vārdu vien pietrūka.
Ja tev tīk, dzīvà ar mani,
Ja netika, šķiramies;
Šķiŗ pušam līgtus cimdus,
Lauž laulatus gradzentiņus;
Lauž laulatus gradzentiņus
Deviņos gabalôs;
Met upites dubenâi,
Lai spīd upes dubenâi
Ne manâi rociņâi,
Spīd manâi rociņâi,
Bierst man žēlas asariņas,
Bierst man gaužas asariņas,
Visu mūžu dzievajot.

31933-11
Kur tu jósi, bròļeļeņ,
Napuškótu capuréti?
Ļèc, mòşeņ, dòrzeņâ,
Puškoj bròļa capuŗéti.
Dzídódama aizpuškòvu,
Raudódama pavadeju.
Vaj tu dzídi, vaj tu raudi,
Vaìra mani naredzési.
Atsyutéšu kumèļeņu
Par deveiņis vasareņis.-
Atteçèje kumēļeņš
Dubļòjóm kòjeņóm.
Vaìcoj mòsa nu kumèļa,
Kur pamete jójèjeņu.
-Ti pamešu jójèjeņu,
Kur guļ veìri kò úzùli,
Zùbiņeņus sòrtûs kròva,
Capurétis skaudzês mete,
Nu ašņím upe skrèje,
Nu kaùlím tylltu greìbe,
Sauļe kaùlus balynòva,
Vèjeņš motus purynòva.

15793-0
Diezin, diezin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runà:
Mana jauna līgaviņa,
Ta ar citu saderejse.
Svētu rītu sētiņâ
Sedloj' bēru kumeliņu,
Sedloj' bēru kumeliņu,
Jāšu viņas apraudzìt.
Ne puslauka nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš.
Kumeļam sviedri pil,
Man rit gaužas asariņas,
Ņemu savu sedlu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.
Ne līdz vārtiem nenojāju,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Sāk tie suņi sīvi riet,
Iznāk mana līgaviņa,
Iznāk mana līgaviņa,
Baltas rokas lauzidama,
Baltas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
Ko tu raudi, kas tev kaiš,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà es gauži neraudašu,
Man nomira tēvs, māmiņa!--

5256-3
Sen redzeju ciemiņôs
Augam dailu sērdieniti,
Augam dailu sērdieniti,
Ne pie viena neejam.
Tīši gāju apraudzìt,
Vaj pie manis ta nenāks.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Iznāk dailà zeltenite,
Iznāk dailà zeltenite,
Žēli, žēli raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Kà es gauži neraudašu,
Nei man tēva, nei māmiņas,
Nei man tēva nei māmiņas,
Nei īstenu bālenišu.
- Nāc pie manis, tautu meita (sērdienite),
Man iraid tēvs, māmiņa,
Man iraid tēvs, māmiņa,
Ir īsteni bāleniši.

31933-12
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Nepuškotu cepuriti?
Lec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ko tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nevaida rožu žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Ka tu vairs nepāriesi.
-Ja es pats nepāriešu,
Pāries mans kumeliņš.-
Pārskrej brāļa kumeliņš,
Baltas smilktes spārdidams.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika raitenieks.
Tur palika raitenieks,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
Kur kauliņu tiltu grīd,
Kur zobenu žogu pin,
Kur cepuŗu kaudzes met.
Tur gul vīri kà ozoli
Uz tàm Prūšu robežàm.

26868-2
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka miežu, rudzu,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
Vaj es tev zirgu liedzu,
Vaj kaltâs kamaniņas?
Mīļ' es tevi izvadiju,
Vēl mīļaki sagaidiju;
Redz' es tevi pārbraucam,
Šķietu sauli uzlecam.
Mana jauna līgaviņa,
Netur ilgi ienaidiņu,
Mēs bijam abi jauni,
Drīz ienaidu dabujam.
Ja tev tīk, dzīv' ar mani,
Ja netīk, šķiramies;
Šķir pušam ziedu cimdus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Met upites dibinâ,
Lai spīd upes dibinâ,
Ne nelieša rociņâ.
Atšķiries, dvēselite,
No nelieša tēva dēla!
Krustu metu, velns atstāja,
No nelieša nevareju.
Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs divi runajam,
Pušam lūza dzelzu sliegsnis,
Kur mēs divi šķīramies.