4976-9
Labvakari, bārainite,
Tevi teica saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Kas ņems mani bārainiti?
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villanišu.
- Ej ar Dievu, bārainite,
Pati Laima tev gādàs:
Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villanites.
- Ne man govu, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Ej ar Dievu, bārainite,
Pati Laima tev gādàs:
Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi. -
Nāciet, ļaudis, skataties,
Kur aizveda bāreniti:
Pulkiem dzina govu, vēršu,
Pulkiem bēru kumeliņu;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

15375-6
Ar tautieti sadereju,
Vidû lauka stāvedama;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne baltie brāleliņi.
-Kas, māsiņi, rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
-Dieviņš mūsu rokas šķīra,
Laima deva padomiņu.

9213-2
Laima nāca laimodama,
Sievàm vietu taisidama.
Citàm taisa rudzu salmu,
Citàm zaļa āboliņa.
Kurai taisa rudzu salmu,
Tai mūziņu vieglinaja;
Kurai taisa zaļ' ābola,
Tai mūziņu grūtinaja.

9225-0
Ļaudis teica manu Dēkli
Ūdenî noslīkušu.
Mana Dēkle, mana Laima
Iet pa ceļu runadamas,
Iet pa ceļu runadamas,
Man vietiņas mekledamas,
Man vietiņas mekledamas
Labâi ļaužu sētiņâi.

17889-14
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm,
No dadzišu lapiņàm.

5037-3
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidû ieraudziju,
Divas baltas mazgajàs;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba birziņâ.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

32570-18
Nevienam tāda dārza,
Kà tam mūsu Jānišam:
Zelta sēta, vara vārti,
Sidrabiņa atslēdziņa,
Pašâ dārza vidiņâ
Trīs sidraba avotiņi.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ bēri kumeliņi,
Trešajâ avotâ
Mīļa Laima mazgajàs.

31994-1
As, karâ nùidams,
Reìksteit' laužu sàtmalî.
Raud màmeņa, ļaùdaveņa,
Tù çelmeņu daídama.
Gòja Laìma klauşeitús,
Kura vaìrók gauži raud.
Gon mámeņa gauži raud
Par šyùpeļa kòrumeņu,
Ļaùdaveņa veļ gaužók
Par vaiņuka nùjàmumu.

5040-0
Mēs bijam trīs māsiņas,
Visas trīs bārenites;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Baltu vilnu lasidama.
Kad iesim baznicâ,
Visas trīs segsimies.
Dieva dēli ieraudzija,
Saka, saules jumpraviņas.
Laima saka stāvedama:
Visas trīs bārenites.

5056-0
Sasatyku ar Laìmeņu
Vydyn kolnu ļajeņî.
Soka Laìma stòvádama:
Kò tam vajag bòriņam?
Pavalk maņ lìpa goldu,
Paklój bolltu paladzeņu,
Paklój bolltu paladzeņu,
Izlìk treis bičereitis:
Vínu ola, ùtru mada,
Trešu gaudu asareņu.