30101-1
Aun, brāliti, baltas kājas,
Jāj man līdza pieguļâ.
- Kà es jāšu pieguļâ,
Man nav bēra kumeliņa.
- Es tev došu dūkanbēri
Par pieguļas jājumiņu.
- Ko tas man laba dara,
Dūkanbērs kumeliņš?
Apēd manas tīras auzas,
Lauza stangu iemauktiņus,
Lauza stangu iemauktiņus,
Dauza kaltas kamaniņas,
Dauza kaltas kamaniņas,
Svaida manu līgaviņu,
Svaida manu līgaviņu
No kalniņa lejiņâ.

13730-22
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķê,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labak tevi blusas ēda,
Ne kà brāļa pārtadziņa.

33627-4
Kur tu iesi, bāleliņ(i),
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, par Daugavu,
Zeltozolu darinàt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Atnes vienu pazariņu,
Es novīšu vainadziņu
No ta viena pazariņa.
Svētdien iešu baznicâ,
Tad es likšu galviņâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis:
Kur meitiņa tādu ņēma?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Rìgâ man tēvs, māmiņa,
Vāczemê bāleliņi.
Tēvs, māmiņa atsūtija,
Bāleliņi kaldinaja.

33613-0
Aunu, aunu balti kājas,
Lecu dārzinâ,
Iegājuse dārzinâja
Plūcu baltas rozes.
Saplūkuse baltas rozes,
Pinu vaiņacinu;
Nopinuse vaiņacinu,
Lieku galvinâja.
Uzlikuse galvinâja,
Teku gar jūrmali,
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks galvinâ.
Iesipūte rītvējinis,
Nopūš vaiņacinu,
Nopūš manu vaiņacinu
Jūras dziļumâ.
Teku, teku gar jūrmali,
Vaiņaks jūrinâ,
Tecedama sasitiku
Divi jājejinus.
Viens ar mani parunaja
Jauku valodinu,
Otrais saka: še, meičina,
Patur' kumeliņu.
Patur mana kumelinu
Zelta iemautinus,
Lai es peldu jūrinâja
Pakaļ vaiņacinu.
Peldžu, peldžu par jūrinu,
Vaiņaks rocinâja;
Izpeldejis no jurinas:
Še, meitiņ, vaiņacinis.
Še, meitina, vaiņacinis,
Liec to galvinâ;
Nesak' savai māmuliti,
Kur bij vaiņacinis.

13730-16
Kur tu iesi, bāleniņ,
Vakarâ kājas aun?
- Ieš' stallî sedlot zirgu,
Jāš' māsiņu aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama
Zaļâ zīžu nēzdaugâ.
Atver vārtus līdz galam,
Lai es varu cauri jāt,
Lai nelaužu zobentiņu
Vārtu staba galiņâ.
Ar dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Zemê dūru zobiniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, švāgar šķelmi,
Ko māsiņu spīdzinaji?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņš mugurâ.
Ej, māsiņa, kambarî,
Apvelc savus brūnus brunčus,
Apaun savas baltas kājas,
Nāc man līdz pie māmiņas.

13730-10
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkàt,
Ko darija tautiņâs.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durim.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà:
Kam tu ņemi man māsiņu,
Kad ar godu nedzīvà?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.

13730-6
Kur tu iesi, bālelìn,
Baltas kājas apāvies?
- Pie māsìnas sērstu iešu,
Ko aizveda sveši ļaudis.
Nau pie vārtu es dajājis,
Tek māsìna vārtu vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asarìn's.
Teci droši, kumelìn,
Par tautieša pagalmìn'.
Nāc ārâ, tautu šķelmi,
Ko māsìna vainas dar'?
Vaj ēd rupju, nesamaltu,
Vaj velc mellu, neveletu?
Ik rītìna sviekstu maizi,
Ik dienìn' baltu kreklu.

31922-1
Aiz kalniņa kupla liepa,
Apakš liepas avotiņis.
Tur sanāca jaunas meitas
Velèt zīda nēzdaudziņus (baltas villainites).
Tur sajāja kaŗa vīri
Dzirdìt savus kumeliņus.
-Velējati jūs, meitiņas,
No zaldata nebēgat.
Zaldatami īss mūžiņis
Kà udeņa burbulim;
Zaldatami īss laiciņis,
Šodien te, rītu tur.
To vietiņu gan zinaja,
Kur māmiņa kājas āva,
To vietiņu nezinaja,
Kur mūžiņu nodzīvoja,
Vaj Poļôsi, vaj Leišôsi,
Vaj Kurzemes robežâs.

13730-26
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas aplūkot,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Vēl pār lauku nepārjāju
Nozviedzàs kumeliņš;
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Tek māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek rikšus kumeliņš.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Kam māsiņu raudinaji?
Kam māsiņu raudinaji,
Kam tik grūti maldinaji?
Mani nagi, tavi mati,
Mans tērauda zobentiņš!

13730-7
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicaju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņâs.
- Ai, bāliņ, rūgta dzīve:
Rītâ rutki, launagâ,
Rītâ rutki, launagâ,
Vakarâi rudzenica;
Sviedrôs kreklu novalkaju,
Asarâs izveleju.
- Nāc tuvaki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacišu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!