SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Izvērstā meklēšana
Meklēja avotu 237b
Rezultāti: 11 - 20 no 21
Meklēt vēl
12469-0
Visi puiši bandenieki,
Visi brūnus svārkus pirka,
Visi brūnus svārkus pirka,
Saimenieku meitas ņēma,
Saimenieku meitas ņēma,
Gobu zemi gribedami.
Kāds tu biji, bāleliņ,
Tādu ņēmi līgaviņu.
9251-0
Pāri, pāri, lietus gaiss,
Par šo zemes gabaliņu;
Pāri, pāri, ļauna diena,
Par maniem bāliņiem.
9917-0
Gaŗa priede, gaŗa egle,
Vēl gaŗaka vasariņa;
Gaŗš mūžiņš pie māmiņas,
Vēl gaŗaks tautiņâs.
11895-0
Kalpiņš savu līgaviņu
Pie darbiņa lūkojàs;
Saimnieks savu līgaviņu
Sudrabâ lūkojàs.
4069-0
Kaut zinatu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļite,
Es neļautu to kalniņu
Cūciņàm rušinàt;
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlišiem,
Ar ozola dēlišiem,
Ar sudraba nagliņàm.
26868-2
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka miežu, rudzu,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
Vaj es tev zirgu liedzu,
Vaj kaltâs kamaniņas?
Mīļ' es tevi izvadiju,
Vēl mīļaki sagaidiju;
Redz' es tevi pārbraucam,
Šķietu sauli uzlecam.
Mana jauna līgaviņa,
Netur ilgi ienaidiņu,
Mēs bijam abi jauni,
Drīz ienaidu dabujam.
Ja tev tīk, dzīv' ar mani,
Ja netīk, šķiramies;
Šķir pušam ziedu cimdus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Met upites dibinâ,
Lai spīd upes dibinâ,
Ne nelieša rociņâ.
Atšķiries, dvēselite,
No nelieša tēva dēla!
Krustu metu, velns atstāja,
No nelieša nevareju.
Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs divi runajam,
Pušam lūza dzelzu sliegsnis,
Kur mēs divi šķīramies.
23673-2
Tu, jaunà ieterite,
Tu jau mani nepanāksi:
Man a' kaudzi bērnu lāva,
Strīķî govu laidariņš.
5037-7
No rītiņa liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Niedru purvu tecedama,
Uztek' triju avotiņu.
Vienâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešajâ avotâi
Divi baltas mazgajàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māŗa klāt aicina.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Mazgà rīta rasiņâ,
Rullè zelta rullitî;
Rullè zelta rullitî,
Žau niedrites galiņâ.
Tur atjās Dieva dēli
Ik rītiņa mazgaties,
Ik rītiņa mazgaties,
Nezdogâ slaucities.
Slaucidamies tie runaja:
Ko mēs dosim sērdienei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tas trešais novēlesim
Labas laimes dzīvojam.
9016-0
Vaj tadēļ nedziedaju,
Ka ganiju sētmalâ?
Vaj tadēļ nedzīvoju,
Ka ļautiņi niecinaja?
33639-8
Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev daiļi puškoties;
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runajam,
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima,prāts necieta,
Jāju viņas apraudzìt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvìm,
Viņa stāv uz durvìm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien,labdien,sirdspuķite,
Sniedz rociņu,dod mutiti!
Ši man roku vairs nesniedza,
Ši man mutes vairs nedeva.
Vaj domà,vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu,māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Ta būs māte,kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt;
Nāks meitiņa dziedadama,
Kà rozite ziededama.
«12»
Meklēja avotu 237b
Rezultāti: 11 - 20 no 21
Meklēt vēl
meklēt Dainu skapī