33622-14
To es lūdzu (teicu), tas notika
Lielam kroga dzērajam (Staltam tēva dēliņam):
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Cepuriti gan dabuja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigaja,
Kumeliņu mekledams;
Ceturtâ dieniņâ
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedadama,
Pirkstainiekus adidama.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņâ.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tāds manâ rociņâ,
Tāds manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu.
- Vai, puisiti, vai brāliti,
Ne par naudu nedabusi:
Visi mani rožu koki
Kà lazdiņi nolociti.
- Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Gan es rozes aizmaksašu:
Audzi liela, staigà balta,
Būsi mana līgaviņa.
- Augšu liela, staigaš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa,
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērajam.