SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Daina #13250
Rezultāti: 1 - 1 no 1
13250-15
Jāju dienu jāju nakti,
Neko labu neuzjāju.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iztek viena zeltenite,
Ta sunišus pasàrgaja;
Iztek otra zeltenite,
Ta saņēme kumeliņu.
Iztek trešà zeltenite,
Ta iebēre silê auzas;
Iztek veca māmulite,
Ta saņēme mani pašu.
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.-
Tais', meitiņa, siena gultu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena aude otra vērpe,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet
Bēdu puisi nomirušu?
Racìs rožu dārziņà
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur ar' nāce ik svētdienas
Jaunas meitas krones pīt.
Raujat, meitas, ko raudamas,
Neraujat galotni.
Ienāc' pati Māres meita,
Ta norāve galotniti.
Norāvusi galotniti,
Ienes Māres baznicâ,
Ienes Māres baznicâ,
Pakaŗ Dieva altarî.
Sak' ta Māre sieredama:
Ta nav puķe,ta nav roze,
Ta nav puķe, ta nav roze,
Ta ir puiša dvēselite.
Rezultāti: 1 - 1 no 1
meklēt Dainu skapī