13640-3
Tautas tiltu pataisija
No apiņu vīksnitèm;
Nejāj, mans bāleliņ,
Strauja upe apakšâ.

3668-1
Kliedziet, brāļi, māsiņai,
Māsa brien ezerâi:
Apmiglojis ezeriņis,
Šķiet māsiņa griķu druvu.

32467-2
Grieta sēž krūmôs,
Slaucene rokâ;
Pasakiet meitàm,
Lai glabà govis.

13053-0
Kad satiku jaunu puisi,
Tad aiz prieka nevareju;
Kad satiku vecu puisi,
Nezinaju kur palikt.

4800-4
Sveša māte ciemâ gāja,
Tai kukuļa nevajaga:
Ta nes manu augumiņu
Zem baltàs villènites.

1527-3
Kūmin, tava istubìna
Trīs dienìnas neslaucita;
Es pāditi dīdidama
Sasatinos zirnakļôs.

13709-4
Es atdevu sav' māsiņu
Dižam tautu bajaram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem' māsiņas pameklèt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Es saciju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautaju tautiešam:
Vaj ta tava kalponite?
Es ne savas kalponites
Svētrītôs malt neraidu.
Pušam laudu liepu milnu,
Trīs daļàm dzirnatiņas.

1403-1
Paldies devu māmiņai,
Ka Ieviņu vārdu deve:
Kad atnāce pavasars,
Visi ievu daudzinaja.

29112-0
Trīs reizites es nokliedzu,
Kunga kazas ganidams,
Lai aug balti man dēliņi,
Kà kundziņa kazlēniņi.

13250-21
Kroga Anna vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pati, kroga Anna,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ošu laiviņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Es agrak piecēlos.
Teci, teci tu, laiviņa,
Pa ozola lapiņàm ?!
Uztek vienu zaļu muižu,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena šue,otra ade,
Trešà zīdu šķetinaj'.
Kas to zīžu šķetina,
Ta būs mana laulajiņa.
Ja es tàs nedabuš',
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Puišu bēdâs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas puškotos.
Raujat, meitas, ko raujat,
Galotnites neraujiet.
Atjājis viens Dieva dēls,
Nolauž galotniti,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa saka lūkodama:
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša, dvēselite,
Meitas bēdâs nomiruša.