12959-0
Tas to teica, kas nezina,
Kāda puiša bagatiba;
Gan zinàma ceļa pelce,
Drīz pielija, drīz izžuva.

26069-10
Tà, vīriņ, dzīvojam,
Ka ļautiņi nesmejàs:
Kad celies rijas kult,
Satin mani kažokâ;
Kad es iešu māļu malt,
Tevi tīšu lindrakôs.

13250-46
Tris gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâ gadiņâ
Jāju meitas lūkoties.
Es iegāju klētiņâ,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas
Savâ zīdes nēzdogâ.
Es uzkāpu kumeļâ,
Prāts bij jāt, prāts nejāt,
Prāts bij jāt, prāts nejāt,
Prāts palikti sētiņâ.
No sētiņas aizjādams,
Ieraug' vienu bērzu birzi.
Es piejāju birzei klāti,
Nogriež' vienu bērzu rīksti.
No birzites aizjādams,
Ieraug' vienu lielu sētu.
Es piejāju sētai klāti,
Ieraudziju sīvus suņus.
Iznāk viena zeltainite,
Atsargà sīvus suņus;
Iznāk otra zeltainite,
Nolūdz mani no kumeļa.
Tec teciņus, tautu meita,
Sijà auzas kumeļam,
Lepnis manis kumeliņis,
Neēd auzas nesijatas.
Iznāk veca māmulite,
Ielūdz mani istabâ,
Paceļ manim smilgu krēslu,
Apklāj manim liepu galdu.

23903-0
Visa zied tautu zeme
Dzeltaniem(i) ziediņiem;
Iesa man mīlejàs
Viena rīta ganijumu.

5596-0
Bij saktiņas, bij krellites,-
Ne kam lieti nedereja;
Ni man saktu, ni man kreļļu,
Es bij pete vēligà.

14548-0
Nenāciet, sveši ļauži,
Nava auzu bāliņam;
Vakar bija brāļu māsa,
Ap auziņu ēdenaja.

26220-0
Jāj projam, bāleliņi,
Nedīd' sava kumeliņa,
Nepameti mūs' māsiņu
Līdz acim dubļus brist.

12428-0
Tu, puisiti, pliks paliksi,
Daudz meitiņu lūkodams:
Noplēs savus brūnus svārkus,
Nojāj bēru kumeliņu.

25207-0
Melni krekli, neveleti,
Tautu meitas pūriņâ.
-Neeceta miežiem zeme
Tautu dēla tīrumâ.

32165-2
Aiz kalniņa puķit' plūču,
Puškoj' savu cepuriti.
Aizpuškotu cepuriti
Jāju tālu svešumâ.
Skaisti zied ta puķite,
Kas manâ galviņâ;
Gauži raud ta meitiņa,
Kas ar mani sadereja.
Neraud', mana līgaviņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu. -
Kumeliņis pārteceja
Par deviņas vasariņas.