32353-7
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Govu gani ielīgoja,
Tad araji, ecetaji,
Tad vēl siena pļāvejiņi,
Tad vēl paši saimenieki,
Pie galdiņa sēdedami.

22321-0
Sper, māršiņ, garus soļus,
Tad tu būsi saimeniece;
Ja tu īsus strikšķinasi,
Būsi dubļu bridejiņa.

16970-0
Netīšam es apāvu
Mātes kurpes kājiņâs (kājiņâ);
Slidas bija mātes kurpes,
Ieslīdeja tautiņâs.

21104-0
Tu, NN, nezinaji,
Kādas domas es domaju:
Es domaju sakas šūt,
Braukt ar tevi mālu mīt.

15621-0
Nu es būšu, nu es būšu
Ta puisiša līgaviņa,
Kam nav zirga, kam nav saku,
Kam nav sava tīrumiņa.

25834-0
Tautu dēlis lielijàs,
Vara vārti sētiņai;
Kad aizgāju, tad atradu,
Ar ecešu aizslaistiti.

32736-0
Nevienami tāda vaļa,
Kà tam mūsu Jānišam:
Tas saviemi kumeļiemi
No ozola stalli cirta,
Vara grīdu darinaja,
Zelta zīles kaldinaja.

8522-0
Kas zirniti nenorāva
Liela ceļa maliņâi;
Kas meitiņu nenicina,
Kamēr zīļu vaiņagâi.

34043-0
Iestādiju zilu (baltu) pupu
Savâ rožu dārziņâ;
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrīt, labrīt, Dieva dēlis!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti jūrmalâi
Saules meitai kāzas dzer.
-Ej, dēliņi, atpakaļ,
Kaldin' asu zobentiņu,
Kaldin' asu zobentiņu,
Deviņiemi asmiņiem.
-Es nokalu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem,
Es sacirtu Joda (Velna) māti
Deviņiem gabaliem.
Apskrien mani brūni svārki
Joda (Velna) mātes asinim.
Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izmazgàt?
-Meklè tādu ezeriņu,
Kur deviņas upes tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izkaltèt?
-Meklè tàdu blieķa dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man sarullèt?
Meklè tādu ruļļa namu,
Kur deviņi ruļļi tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man paglabàt?
Meklè tādu šķirsta lādi,
Kam deviņas atsledziņas.

15501-0
Gauži raud ta meitiņa,
Kas ar mani sadereja.
Kaut zinajis to raudot,
Es rociņas tai nedotu.