17413-0
Ej, māsiņa, ka iesāki,
Sliktajâi vietiņâ;
Atstāj vietu labajami,
Kam sariebi dzīvojot.

30687-0
Ai, Daugava, Daugaviņa,
Valdi savu straujumiņu,
Daža māmiņ' i raudaja,
Daža jauna līgaviņa.

9914-2
Ganôs gāju, riku ēžu,
Skaista augu, netikusi;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu.

5066-0
Steidzies, Dēkla, steidzies Laima,
Nu ved tautas sērdieniti;
Steidzies, Dēkla, vārtus vērt,
Laime segt villainiti.
Duj eņģeļi nolaidàs
Sērdieniti pavadìt.
Raud sērdiene, aiziedama,
Raud eņģeļi, vadidami.
Pusupites pieteceja
No eņģeļu asaràm.
Sērdienite grūt' redzejsi
No mazàm dieniņàm,
No mazàm dieniņàm
Asarâs iemirkusi.

13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.

9288-0
Vai, vai, tautieti,
Tavu viltus sirdi!
Tu manu godiņu
Kà puķi norāvi.

9928-0
Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Gribiet, mani neņemiet:
Divi pāri jaunu kurpju,
Trešas vecas salāpitas.

17788-3
Es nekurtu uguntiņas,
Kaut māmiņa nekūrusi;
Es nedotu tautàm rokas,
Kaut māmiņa nedevusi;
I māmiņa ar' nedotu,
Kaut Laimiņa nelikusi.

26977-1
Es nošāvu zvirbuliti
No rītiņa paģiràm;
Trīs reizites pats paēšu,
Vēl atdevu sieviņai.

26740-0
Celiņ' mani i celiņi
Zaļ' ābolu aizauguši;
Ne vairs nāca bārgas māršas,
Ne laiž manu bāleliņu.