2629-2
Cīruliti mazputniti,
Negul' ceļa maliņâ,
Lieli kungi garam brauks,
Ieņems tevi karietê;
Ieņems tevi karietê,
Aizvedìs Vāczemê;
Aizvedìs Vāczemê,
Tur liks tevim malku cirst;
Kad tur malku sacirtisi,
Tad liks tevim mājâ vest;
Kad tu mājâ atvedisi,
Tad liks tevim krāsni kurt;
Kad tu krāsni sakurìsi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks pie kalej' iet;
Kad pie kalej' tu noiesi,
Tad liks tevim bruņas kalt;
Kad tu bruņas nokalìsi,
Tad liks tevim karâ jāt.
Kad no kara mājâ nāksi,
Ko tu manim atnesisi?
Divas kniepu adatiņas,
Tàs tu manim atnesisi.
Kur mēs viņas glabasim?
Lejâ liepu celmiņâ.
Kur palika liepas celms?
Tas nodedza zil' uguni.
Kur palika zilais guns?
To nodzēsa smalkais liets.
Kur palika smalkais liets?
Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
Tàs aizgāja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
Tie aizgāja Vāczemê.
Tur viņ' ēda, tur viņ' dzēra,
Biķerišus spēledami.

34551-0
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalejam:
Kalejs grābsta nežēligi
Melnajiem pirkstiņiem.

2965-3
Vāru, vāru putriņu,
Piec miltu katlâ.
Ko dos kalpam,
Ko kalpa bērnam?
Šim dos, tam dos,
Tam- neka.

8542-0
Ko peldami nenopeļ,
Ko celdami neuzceļ!
Nopeļ labu ļaužu bērnu,
Uzteic kūtru kumeliņu.

945-0
Dziedàt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku;
Izstrīķeju izkaptiņu,
Stāvu klāt raudadama.

9538-0
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani skroderam:
Skroderiša dvēselite
Adatiņas galiņâ.

13696-1
Bēdz, bitite, lietus līst
Apakš liepu lapiņām;
Bēdz, māsiņa, tautas jāj,
Aiz bāliņa muguriņas.

33868-0
Ne ta zvaigzne visu nakti,
Kas uzlēca vakarâ;
Ap pusnakti ielīgoja
Dvēselišu namiņâ.

2956-0
Salu, salu, man' putriņ,
Kà kaimiņa medutiņš!
Kaimiņš gāja bišu lauzt,
Es putriņu salinàt.

15282-2
Situ pliķi pie zābaka,
Lec' kumeļa mugurâ.
Lai nomell ta meitiņa,
Kas pie manis neguleja.