10599-0
Sak' tiešam, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoji?
Vaj druvâ, vaj pļavâ,
Vaj pie linu ērkuliņa?
-Ne druvâ, ne pļavâ,
Ne pie linu ērkuliņa:
Vienu svētu paukariņu
Par plāniņu pārejot.

18251-0
Sveši ļaudis lielijàs,
Putna bērnu aizvedot.
Redzesiet, sveši ļaudis,
Kādi putni pakaļ skries.

11547-0
Uz Daugavas es dzīvoju,
Uz Daugavas auzas sēju.
Pie niedriņas laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats uzkāpu kalniņâ,
Līgaviņas raudzities.
Sprūk laiviņa no niedriņas,
No auziņas kumeliņš;
Ne nu laivas, ne kumeļa,
Ne nu jaunas līgaviņas.

29284-4
Odi, odi, knauši, knauši,
Dziedat vien, nerejat;
Eit', rejat pieguļniekus,
Tiem ir vaļas knosities.

804-0
Labak koši padziedaju,
Ne kà otru aprunaju:
Dziesmas tīk Dieviņam,
Valodiņas ļaunu cēla.

11016-0
Ai, Dieviņi, laba laime,
Sētâ auga līgaviņa!
Neies mana māmuliņa
Ciema duru virinàt,
Ciema duru virinàt,
Ciema suņu labinàt.

32080-0
Kungi mani kaŗâ sūta,
Kà tas var būt?
Kungi mani kaŗâ sūta,
Tas gan var notikt.
Raksta mani apakš plintes,
Kà tas var būt?
Raksta mani apakš plintes,
Tas gan var notikt.
Raud pēc manis tēvs, māmiņa,
Raud pēc manis brāļi, māsas,
Raud pēc manis sīki bērni,
Raud pēc manis līgaviņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Neraudat, brāļi, māsas,
Neraudat, sīki bērni,
Neraud', mana līgaviņa!
Nu man zobins tēvs māmiņa,
Bruņas mani brāļi, māsas,
Skrotes, lodes mani bērni,
Plinte mana līgaviņa. -
Aiz Poļiem strauja upe,
Aiz tàs upes lieli meži,
Aiz tiem mežiem augsti kalni,
Aiz tiem kalniem plaši lauki,
Uz tiem laukiem zelta rasa,
Visapkārt sārtas rozes,
Rožu vidû balta gulta,
Uz tàs gultas zīdes deķis.
Pie tàs gultas dūkans bēris,
Saseglots, sadeķots;
Gultâ jauns kaŗa vīrs,
Sašaudits, sadurstits.

21613-0
Kripu krapu man kurpites
Sarkaniem dibiniem;
Tàs nebija brāļa pirktas,
Tautiets pirka mīledams.

9837-2
Gan pazinu to puisiti,
Kas ņems sievu šoruden.
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

35285-1
Pīzda guļ vīrekstîs,
Zobus vien erģidama.
Būt pipele zinajusi,
Pīzdai purslas izbaditu.