|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja avotu 335 Rezultāti: 371 - 380 no 541 4555-0
Kam, māsiņ, tu puškoji
Savas baltas vilnainites?
- Tas, brālit, mans godiņis,
Ka es biju sērdienite. 9221-0
Ļaudis manu mūžu lēma,
Šķiet Laimiņu nelemam;
Man Laimiņa nolēmusi,
Kādu pati gribedama. 18333-1
Divi simti man bāliņu,
Simts ir lielu, simts ir mazu;
Divi simti māršu vedu,
Pa vienai lasidama. 30830-0
Pūt augšâ, dzen augšâ,
Daugaviņ, sudrabiņu:
Lieli ciemi, daudz meitiņu,
Daudz sudraba valkataju. 6536-0
Audz godâ, man' māsiņa,
Valkà vaŗa vaiņadziņu;
Brāļi tevi mīļi gaida
Ar godiņu izaugam. 5441-0
Līdz pusiti es ielēcu
Sarkanâs rozitês:
Lai zied mani vaigu gali,
Kà sarkani rožu ziedi. 5059-5
Žēlo mani, mīļš Dieviņis,
Man nevaid žēlotaja!
Visi mani žēlotaji
Pie Dieviņa aizgājuši. 30954-0
Aiz upites es izaugu,
Aiz jūriņas nolīgoju.
Kas man kait nelīgot
Uz ta tīra ūdentiņa! 30022-0
Vienu vietu kundziņš jāja
Ar maniem bāliņiem:
Labs zirdziņš kundziņam,
Labs manam bāliņam. 27341-2
Grūši pūta līgaviņa,
Uz rociņas guledama.
Vaj ta bija paredzejsi,
Ka es ilgi nedzīvošu.
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Saules mūžu nedzīvošu.
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu. Meklēja avotu 335 Rezultāti: 371 - 380 no 541 |
