31933-0
Aši, aši zīle dzied
Brāļa staļļa pakaļâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karâ iet.
-Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedādama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi manis pārnākam;
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid mana kumeliņa.-
Par deviņas vasariņas
Atteceja kumeliņš,
Atteceja kumeliņš
Smilkšainàm kājiņàm
Smilkšainàm kājiņàm,
Zvaigžņu deķi mugurâ.
Vaicà māsa kumeļam:
Kur palika jājejiņš?
-Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Zobentiņus sārtiem krāva,
Kaudzèm meta cepurites.
Tur tek liela asins upe,
No kauliem tiltu taisa.
Mīļà Māre pāri gāja
Drebedama, trīsedama.

27004-1
Vai, manu vīra puksi,
Kur es tevi tādu likšu!
Grēks mājâ atstājot,
Kauns ir līdzi vadajot.
Lai bij grēks, ja bij grēks,
Es par grēku nebēdaju,
Kad es gāju uz krodziņu,
Vīru slēdzu tīnitê.
Atsaraugu atpakaļ,
Vīrs ar tīni pakaļâ.

1402-0
Paldies saki tai mātei,
Kas Jāniti vārdu lika:
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam bēri kumeliņi.

32627-3
Nāc arâ, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasidami.

1073-1
Protat kaunu, jaunas meitas,
Lokat kokus no celiņa:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.

1044-0
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Ši bēdiga vasariņa!
Nedziedaja govu gani,
Ne araji, ecetaji.

32449-3
Jāņu māte nezinaja,
Kur guļ govu Māršaviņa:
Kūtî guļ zem silites
Kà mellà vabulite.

31987-0
Es, karâ aiziedams,
No bērziņa kūju griezu.
Atpakaļ atskatos,
Kas par mani gauži raud.
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Vēl gaužaki līgaviņa.
Tēv' ar māti klusinaju,
Līgaviņas nevareju.

33200-4
Saka garu Jāņu nakti, -
Tas ir melis, kas to saka:
Te satumsa, te izausa,
Te saulīte gabalà.

33510-3
Ak tu manu vecu tēvu,
Sila zaķis nobadija;
Es būt' gauži raudajuse,
Aiz smiekliem nevareju.