Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
27452-0
Šonakt mani māte sedza
Ar baltàm villainèm;
Rītu mani brāļi segs
Ar zaļàm velenàm.
34723-0
Ģerbies, pīzdiņa,
Raibitês,
Pipele samata
Kamzoļôs!
26626-2
Zemu, zemu saule tek,
Tik ar roku nekaceju;
Teju mani bāleliņi,
Tik es sērst neaizgāju.
31933-23
Skabri, skabri zīle dzied
Mūs' brālišu laukgalâ.
Eit', māsiņas, klausaties,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brāļiem kaŗâ iet,
Būs brāļiem kaŗâ iet
Appuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Div' saujiņas rožu plūcu,
Trešo sīku magonišu,
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
Gauži raud tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa,
Vēl jo gauži līgaviņa
Par vaiņaka noņēmumu.
Neraud', mana līgaviņa,
Es tav ziņu pasūtišu.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Pie vārtiem pārtekam.
Pavaicaji kumeļam,
Kur palika jājejiņis:
Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Sā(r)tôs kŗāva zobeniņus,
Kaudzês meta cepurites.
Tur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu dara,
Jaunas meitas pāri gāja,
Kà lapiņas drebedamas.
27926-3
Ko tie sprieda, veci vīri,
Atmatâ sasēduši?
Cits citam vaicajàs,
Vaj būs miežu vasariņa,
Vaj būs miežu vasariņa,
Vaj rudziem rudenitis.
9590-0
Ietin iešu par novadu,
Kà es biju solijès;
Par novadu daiļi puiši,
Lēta kunga klausišana.
15062-19
Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepuriti noņēmies;
Vēl tu mani pašu lūgsi,
Līdz zemiti liekdamies.
