|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja avotu 181d Rezultāti: 111 - 120 no 131 17362-0
Tik tev bija, māmuļite,
Kaut tu gan raudajuse,
Es iesācis, man jaiet
Ar svešim ļautiņim. 9397-8
Vīriņ, manu vīruliti,
Pat' es tevi audzinaju:
Savu nakti rijâ gāju,
Savu nakti pieguļâ;
Kad es gāju govis slaukt,
Saldu pienu padzirdiju. 19720-1
Tēvs iemērca div' miezišus,
Izbrūveja alutiņu;
Auksts kà ledus, salds kà medus,
Ak, tu Dieva dāvaniņa! 28023-0
Kumeliņi, bāleliņi,
Tie bij miežu arajiņi;
Tautu meita zeltainite,
Ta vārpiņu lasitaja. 15021-1
Sīvuliti, ātruliti,
Kam tu mani bildinaji?
Es būt' labu sagaidijse,
Svešu māti klausidama. 206-6
Kad es augu brālišôs,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad aizgāju tautiņâs,
Tad apgāzu kalniņâ.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai salasišu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kà apgāzta, tà paliks. 5235-1
Man māmiņa nevēleja
Sērdieniti bildinàt.
Ko, māmiņa, es darišu,
Tīk manam prātiņam;
Sērdienitei košs darbiņis,
Koša skaidra valodiņa. 17657-1
Es var iet, kur man tika,
Man nevaid zemes žēl;
Ta zemite, ta saulite,
Tie ļautiņi vien nevaid. 26725-0
Runajat, bāleniņi,
Kumeļâ sēdedami;
Es nevaru galdu klāt,
Ne zemê kāpinàt.
Kad varešu, klāšu galdu,
Tad zemê kāpinašu. 27774-1
Trīs reiziņas apteceju
Mātes kapu raudadama:
Te gul mani brūni svārki,
Man' sīkaji sudrabiņi. Meklēja avotu 181d Rezultāti: 111 - 120 no 131 |
