|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja avotu 137d Rezultāti: 131 - 140 no 313 11539-0
Tu, meitiņa, nezinaji,
Kādas domas es domaju:
Es domaju miežus sēt,
Noņemt tavu vainadziņu. 762-0
Citi gani vilkam kliedza,
Mani gani gavileja.
Sedz, Dieviņ, manus ganus
Ar peleku mēteliti. 31984-5
Es, tautâs aiziedama,
Cērtu cirvi ozolâ:
Kad nav brāļi raudajuši,
Lai raud zaļš ozoliņš. 18473-5
Laiku, laiku ceļu griezu,
Dravenieka tēviņš brauca;
Vara cimdi rociņâ,
Sudrabiņa mētelits.
Laiku, laiku ceļu griezu,
Dravenieka sieva brauca;
Bites spārnu villanite,
Vasku kurpes kājiņâ. 947-0
Ziņģèt māku, dancot māku,
Siena pļaut vien nemāku.
Ieš' pie tāda tēva dēla,
Kam sieniņa nevajaga. 17930-1
Viegli mani bāliņš cēla
Baltâs kriju kamanâs;
Vēl vieglaki tautu dēls,
Sev draudziņu gribedams. 3812-3
Sūri, sūri, grūti, grūti
Es tureju tēva zemi:
Kažociņu lāpidama,
Ielāpiņus lasidama. 21611-0
Kam, tautieti, mani ņēmi,
Tu redzeji kāda biju:
Dažu dienu nostaigaju
Nošļukuse, nobrukuse. 9117-1
Ko bij man labam būt,
Ko bij otra bildinàt?
Daudzi teki lejiņâ
Mana sīka sudrabiņa. 1213-0
Kur Laimiņa kājas āva,
Tur palika tuteniņš.
Liec, Laimit, labu mūžu,
Tad atdošu tuteniņu. Meklēja avotu 137d Rezultāti: 131 - 140 no 313 |
