Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
35684-0
Vedat paši, panāksnieki,
				Savas meitas mīzinàt,
				Paliekat cepurites,
				Lai kājiņas neapmiez.
16186-3
Cieši, puiši, seglojiet
				Medinieka kumeliņu,
				Ka var jāt siekstu siekstas
				Pakaļ sila vāverit'.
13268-0
Jersikâ iesēdos
				Ozoliņa laiviņâ,
				Pa Daugavu nolīgoju,
				Kà lidot nolidoju.
				Sērpilî suņi rēja,
				Sērenê gaiļi dzied,
				Rìgu, Rìgu, lielu Rìgu
				Ar gaismiņu ieraudziju.
				Rìgâ pirku sirmu zirgu,
				Jelgavâ kaldinaju,
				Jelgavâ kaldinaju
				Dimantiņa pakaviem,
				Dimantiņa pakaviem
				Sudrabiņa nagliņàm.
				Es aizjāju līdz Kandavu
				Ar saulites uzlēkšanu.
				Jau atradu zelteniti
				Samalušu sijajam.
				Sijà auzas, zeltenite,
				Dod manam kumeļam,
				Tevis dēļ atteceja
				Šādu zemes gabaliņu.
				Ar sieciņu auzas bēra,
				Ar kausiņu ūdentiņu.
				Man pašam roku deva,
				Asariņas slaucidama.
				Kam, meitiņa, tu raudaji,
				Kam slauciji asariņas?
				Lai raudaja Abaviņa,
				Tai pietrūka veletajas.
				Trīs dieniņas, trīs naksniņas
				Liepu laiva līgojàs,
				Liepu laiva līgojàs
				Daugaviņas maliņâ.
				Trīs dieniņas, trīs naksniņas
				Vedu savu līgaviņu,
				Cetortâja rītiņâ
				Pa Daugavu pārlidoju.
				Līgaviņu guldināju
				Liepu ziedu klētiņâ.
				Abi mīļi guldamies
				Nolauzam liepai zaru,
				Nolauzam liepai zaru,
				Palikam pagalvê.
				Abi mīļi celdamies
				Metam zaru upitê.
				Ta upite nenesdama
				Iemet zaru Daugavâ;
				Ta Daugava nenesdama
				To iemeta jūriņâ;
				Ta jūriņa nenesdama
				Izmet smilkšu kalniņâ.
				Tur izauga kupla liepa
				Deviņiem žuburiem.
				Tur nāk kungi, tur araji,
				Ne zariņa nenolauza.
				Atjāj divi Dieva dēli,
				Nolauž pašu virsuniti.
				Nolauž pašu virsuniti,
				Aizpuškoja cepurites,
				Aizpuškoja cepurites,
				Jāja meitas lūkoties.
				Viens tie ņēma saules meitu,
				Otrais Līgas kalpuniti.
				Vienam saule atspīdeja
				Zeltitiem stariņiem;
				Otram dziesmas aizskaneja
				Rītiņôsi, vakarôs,
				Rītiņôsi, vakarôs,
				Dieva dēlus daudzinot.
4106-0
Liepu lapu ceļu klāju,
				Māmuliņas gaididama;
				Vējš aizpūta liepu lapas,
				Māmuliņas nesagaidu.
5462-0
Rozes zied, magonites
				Manu vaigu galiņôs.
				Dažu labu tēva dēlu
				Tàs rozites karinaja.
29002-0
Ediet, lopi, zaļu zāli, 
				Kājiņàm neminiet;
				Zaļa zāle uzbaroja
				Kara vīra kumeliņu.
9887-0
Es var' iet, kur man tīk,
				Man divadas villanites:
				Pēc Ventiņas sīki raksti,
				Pēc Kuldigas dižà puse.
11103-0
Dzirkstelaiņa tautu meita
				Sēž upites maliņâ;
				Plata upe, šaura laipa,
				Nevareju pāri tikt.
20442-7
Ko tu dziedi, dziedataja?
				Caura tava pakaļiņa;
				Ej' mājâ, šķetin' diegus,
				Lāpi savu pakaļiņu.
1135-2
Pate Laima laba sieva,
				Pate liela naidiniece:
				Pate prieciņ'i devusi,
				Pate lielas žēlabiņas.