15822-0
Aiz ko manim sirds sāpeja,
Aiz ko vaigi nobāleja?
Sirds sāpeja žēlabàm,
Vaigi bāl asaràm:
Redzu savu mīļu draugu
Pie laulibas pievedam.
Divi veda aiz rociņas,
Trešais nesa vainadziņu.

3076-0
Kura meita tēva klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kura meita neklausija,
Piln' mugura žagariņu.

32877-0
Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.

13250-47
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Cetortâ gadiņâ
Lieku sedlus mugurâ,
Lieku sedlus mugurâ,
Bēru riekstus kulitê.
Jāj' pa ceļu spēledams,
Uzjāj' meitas maltavê.
Laidu riekstus šurpu, turpu,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan meitu lasitaju.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tikmēr kuņa maltavê;
Kamēr meitas kuņu kūle,
Tikmēr saule vakarâ.
-Kur tu jāsi, ciema puisi?
Jau saulite vakarâ;
Gul' pie mums, ciema puisi,
Mums ir vieta pataisita,
Mums ir vieta pataisita
Dziļajâ kambarî,
Dziļajâ kambarî,
Tumsajâ kaktiņâ.
-Kaktiņâ guledams,
Nolūkoju meitu godu,
Nolūkoju meitu godu,
Ko dar' meitas vakarâ.
Viena šuva, otra ada,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Devitâi žuburâ
Tur aug krusts un zelta roze.
Ta nebija zelta roze,
Ta bij puiša dvēselite.
Tur sagāja jaunas meitas
Ik sestdienas puškoties,
Ik sestdienas puškoties,
Ik svētdienas baznicâ,
Ik svētdienas baznicâ,
Par puisiti Dievu lūgt,
Par puisiti Dievu lūgt,
Meitu bēdâs nomirušu.

21372-0
Tieva, gara tautu meita,
Ne tai pupu, ne vēdera;
Gan par pāra gadiņiem
Būs tai pupi, būs vēders.

14247-2
Pulkiem auga bērzi, elkšņi,
Pa vienam ozoliņi;
Pulkiem jāja kalpa puiši,
Pa vienam tēva dēli.

30584-4
Puiši, puiši, kas še būs,
Vēl suniši nebaroti;
Upe teki caur pirtiņu,
Ūdrits kāpe lāviņâ.

15391-1
Briedu purvu, vaj nebriedu?
Baltas zeķes kājiņâ;
Domu roku, vaj nedomu?
Neveiklits tēva dēls.

11296-3
Maza, maza meitenite
Solijàs(i) mana būt;
Aug lielaka, nāk gudraka,
Nesolàs(i) mana būt.
Lai tad es ne puika būtu,
Ja es tevis nedabutu;
Es jau tevi tà noķeršu,
Kà puķiti dārziņâ.

32570-7
Jāņa tēva pagalmâ
Trīs sidraba avotiņi.
Vienâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi,
Trešâ pats tēvs ar māti
Ik rītiņa mazgajàs.