Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
15225-1
Tautiets, mani viltodams,
Sola sieku sudrabiņa;
Es nevaru kauna slēpt
Ar to sieku sudrabiņa.
16427-0
Iet es iešu tautiņâs,
Minès manu gājumiņu:
Mātei ņemšu div' telites,
Tēvam trešu kumeliņu.
29815-0
Kungi brauc ar seši zirgi,
Es ar savu līku ķēvi,
Es ar savu līku ķēvi,
Paldariņi, paldariņi!
9855-0
Es redzeju staltu puisi
Kalna galâ cierejot.
Metu knipu uz knipiņas
Uz ta šķelta deguniņa.
18473-3
Griezu ceļu, griezu ceļu,
Dravinieka meita brauc;
Vasku cimdi rociņâ,
Vasku kurpes kājiņâ.
13250-6
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešo dienu aiziedams,
Dabuj' laba kumeliņa;
Dabuj' laba kumeliņa,
Tad iestāju garu ceļu,
Tad iestāju garu ceļu
Un pieplūču šautru klēpi.
Tad uzjāju lielu kalnu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Sviežu šautres sētmalî.
Pa tam šautru sviedumam
Satrūkàsi ciema suņi;
Pa tam suņu trūkumam
Iztek ciema dzeltanites.
Divas mani pašu vede,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Niedru kaulu stallitê;
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim meldas krēslu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu.
Kad paēdu,kad padzēru,
Tad pateicu Dieviņam.
Taisiet manim siena cisas
Tumšajâi kaktiņâ,
Lai es varu noskatìt,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena vērpe, otra ada,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.
2981-0
Dievs lai redz tēvu, māti,
Kas man tādu audzinaja:
Ni māceju kāju aut,
Ni galviņas izsukàt.
9991-0
Kad es gribu, es padaru
Zaļa virša villaniņu;
Kad es gribu, es dabuju
Jauna puiša arajiņ'.
17366-1
Vakar mani māte kūla,
Pa nātrèmi viļadama;
Šodien tautu kamanâsi
Baltajâsi vilnanês.
13655-3
Bāliņš savu skaistu māsu
Lievenê audzinaja.
Tautas sola simtu mārku
Par reizites redzejumu.
Dodat, tautas divi simti,
Tad vedišu saulitê.
