869-5
Ko tu dziedi, vēža ļipa,
Nieki jauki, ne raženi;
Lai dzied mana māsas meita,
Tai iet jauki, tai raženi.

806-0
Labak, meitas, padziedat,
Ne kà blēņas runajat!
Dziesmai ļaudis nesasmēja,
Kà tai blēņu valodai.

32472-15
Kuplu dadzi iestādiju
Savâ govu laidarâ,
Lai izbada laumai acis,
Kas stagaja Jāņu nakti.

18595-0
Tumšajâ naksniņâ
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats pārvedu līgaviņu,
Pie vārtiem aptureju,
Pie vārtiem aptureju,
Māte ( Meita) nesa uguntiņu.
Nes uguni, kam vajaga,
Man uguns nevajaga,
Mana paša kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurâ.

27-1
Es satinu savas dziesmas
Baltâ diega kamolî (kamolâ);
Kad aizgāju tautiņâs,
Pa vienai ritinaju.

2069-0
Miedziņš bērnu kaitinaja,
Uz sliegsniša tupedams;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu šūplitî.

32804-3
Gaļu, gaļu, saimeniece,
Tev vepriņi aizgaldà;
Alu, alu, saimes tēvis,
Tev mieziži apcirknî.

30894-3
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejat man' bāliņu?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņis?
-Smuks puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds gul jūras dibinâ,
Smiltis viņa vaigus grauž,
Viļņi matus purina.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ .
-Vai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmanim,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Pret vējiņu Vāczemê,
Ar vējiņu Kurzemê.

12646-0
Sien, kaimiņ, savus puišus
Piecu grožu garumâ;
Visi suņi apnikuši,
Tavus puišus lādinàt.

6283-8
Pāri sviedu par upiti
Savu zelta gredzentiņu;
Kas saņems gredzentiņu,
Ta būs mana līgaviņa.