34067-5
Kas tas bija, kas atnāca
Ar peleku mēteliti?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.

5037-5
Miglainâ rītiņâ
Man pazuda māmuliņa.
Izlociju niedoliņus,
Māmuliņas mekledama.
Tai niedoļu galiņâ
Māt' ar Māru velejàs.
Māte saka: Ej projam!
Māra klāt aicinaja,
Māra klāt aicinaja,
Šķiņķoj' zīda nēzdodziņu:
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas,
Aiznes Māras baznicâ.
Tur aizies Dieva dēls
Svētu rītu slaucities.
Slaucidamies, tas sacija:
Kam tas zīda nēzdodziņš?
- Māras zīda nēzdodziņš,
Sērdieniņa asariņas.
- Kas man bija, to es došu
Tam nabaga sērdieņam:
Simtiem došu raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.-
- Verat vārtus līdz galami,
Sērdieņami laime nāk:
Simtiem dzina raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.

14100-2
Jaunako brāleliņu
Baltu vien balinaju:
Lai jāj tautas, kad jādamas,
To atrada istabâ.

23047-1
Tautiets mani lielijàs
Pie rociņas vien vadàt;
Kad noņēma, neierauga
Par pagalmu staigajot.

33089-3
Es piekrāpu Jāņa (Jāņu) nakti
Visgudraju tēva dēlu:
Rādu baltu akmentiņu,
Saku siera gabaliņu.

10314-0
Mīļi lūdzu Laimes mātes,
Dod man Jāni arajiņu,
Jānim vērši, Jānim govis,
Jānim bēri kumeliņi;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzinaja.

28429-2
Visgudrèmi dēlu māte
Aicin' mani linu plūkt,
Vaj māceju saujas siet,
Vaj idriņas izlasìt.

12001-0
Laima pina pinekliņu,
Kalniņâ sēdedama.
Piepin labu mātes meitu
Pie nelieša tēva dēla.

25984-0
Puķit, tavu skaistu ziedu
Mālaiņâ kalniņâ!
Māsiņ, tavu labu dzīvi
Tālajâs tautiņâs!

16800-2
Nebij vis šim pūram
Šâi vietâ ielīgot;
Gan tur bija ielīgot
Kaut kādai vācelei.